Persepolis
Šī ir viena pavisam atškirīgā stilā veidota filma. No vienas puses multene, bet no otras puses man viņa izraisīja līdzīgas izjūtas kā skatoties Dogville. Nerodas tās krāsainās izjūtas kā skatoties multeni, drīzāk atmiņā palicis ka skatījos savdabīgi filmētu filmu. Sižets ir saistošs, lai arī brīžiem komplicēts tajā ziņā ka nekad neesmu drošs kura Irānas valdība dotajā brīdī ir pie varas, kuri ir “sliktie” un kuri “labie” un patiesībā ne tikai dotajā brīdī bet vispār. Filmas ideja ir tajā ka mūsdienu pēc-revolūcijas Irāna apspiež sievietes un diezgan stipri ierobežo cilvēku tiesības kā mēs tās pazīstam rietumu pasaulē, par pozitīvo piemēru rādot agrāk populāro komunismu. Protams tas ir ļoti strīdīgs jautājums, bet tas ir skats kādu redz Irāniete un viņas ģimene, līdz ar to tas ir svarīgākais no skatiem. Patiesi iespaidīgākais ir ka šī filma ir pašas Marjane Satrapi veidota autobiogrāfija, balstīta uz viņas zīmējumiem. Man ļoti patika, un bez šaubām viņa dabūs Oskaru, jo lai arī Ratatouille bija labs, tomēr šī multene ir cits līmenis un pat varēja tikt nominēta kā Best Foreign Language film nevis multene.