Autostāsts
Īsi sakot stāsts ir tāds ka mūsu auto ir sabojāts jumts, bet pārējais ir vairāk vai mazāk kārtībā. Pagaidām esošie varianti ir bijuši mainīt jumtu pret citu, to iegādājoties no donora, vai likt stilīgu brezenta jumtu kā šī kompānija piedāvā.
Pirmais variants izgāzās ar to ka mums der tikai jumti no mašīnām pēc 1998 gada, kas paceļ cenu nesasniedzamos tūkstošos, un nevienā eiropas šrotā vajadzīga auto tāpat nav. Otrs variants izgāzās ar to ka “laipnais” CSDD telefona operators man kategoriski atteica jebkādu ar virsbūvi saistītu modifikāciju. Jumtu ņemt nost vai mainīt nav legāli pat ja citās valstīs ir kompānijas kas pārdod komplektus un ar to nodarbojas, pat ja ir tehniskais pamatojums un padomāts par drošību.
Laipni ieteica auto atdot šrotā, paldies viņam par atsaucību. Trešais mistiski vājprātīgais variants ir reģistrēt auto kādā civilizētā valstī kurā nepastāv mūsu fašistiskie ierobežojumi, un ceturtais vēl murgainākais – pārdot auto vietējiem rallistiem par piekto daļu vērtības.