Bloga komentāri pēc 8-ball principa
Šī gan ir lieta, kuru es no sirds nevaru ciest – novirzīšanās no tēmas. Iespējams es neskaidri izsakos, un pat vietās, kur esmu centies pēc iespējas vienkāršākos un skaidrākos teikumos izteikt kādu domu – izrādīsies, ka lielākā daļa lasītāju nav ne tikai sapratuši pamatdomu, bet bieži vien sāk komentēt par kautko pilnīgi pretēju.
Rakstā par Muitu vairākas reizes, ar lielāko uzsvaru minēju, ka sūtīju Privātpersona Privātpersonai, bet komentārā kāds raksta “šeit tika pieļauta viena no būtiskākajām kļūdām norādīt saņēmēju kā juridisku, nevis privātpersonu”.
Uzrakstīju par to, ka notiks balsojum par ĢM produktu marķēšanu – komentētāji sāka apspriest to ko esmu rakstījis citā blogā pirms gada.
Uzrakstu skaidriem teikumiem ka Maxima 5 santīmu plastmasas maisiņu vietā piedāvā 5 santīmu bioplastmasas maisiņus – man pilnīgā beztēmā vairāki cilvēki sāk skaidrot ka atteikšanās no bezmaksas maisiņiem ir naudas taupīšanas nolūkos – lai gan par to vispār nebija runa, raksts ir par biomaisiņiem.
Tad vēl protams neskaitāmo komentāru rinda ar jautājumu kur lejuplādēt filmu Rīgas Sargi, neskatoties uz vairākas reizes atkārtoto – es nezinu.
Nolaižas rokas, un manā sejā var lasīt tikai lielu WTF???
Šādu piemēru ir neskaitāmi daudz, un es nesaprotu – vai tiešām manis rakstītais ir tik neskaidrs vai garlaicīgs, ja lasītājam rodas pilnīgi ačgārns priekštats par to? Vai arī šī bloga komentēšanas sistēma ir tik silta, mājīga un patīkama, ka gluži kā magnēts pievilina apkārt klejojošus, nogarlaikojušos interneta lietotājus, gluži vai aicinot ieraksīt kādu komentāru pilnīgi bez jēgas?
Un ja kādam pēc šī raksta izlasīšanas gribas ierakstīt “Starp citu jaunais Transporter 3 ir lielisks” – tam ir e-pasts un Skype (turklāt visi Transporter pēc noklusējuma ir sūdi).