Un kāds ir tavs hobijs?
Mājai apkārt ir liela dēļu sēta, vietām trīs metrus augsta. Visai ļodzīga ja godīgi. Ar Noru apstaigājām apkārt kādas četras reizes, mēģinot noskaidrot izdevīgāko piekļūšanas veidu, bet beigās tomēr pārdomājām. Atnāksim kad būs tumšs, jo tomēr cilvēki garām staigā.
Tas vakars ir klāt. Pāri tikām visai viegli un veikli, jo kad plāns ir izstrādāts, to realizēt jau vairs nav tik grūti. Bladāc, ar smagu skaņu piezemējos sniega čupiņā – uz kājām gan tomēr.
Maja ir visai nepārprotams grausts, lai arī – ja tā kādreiz būtu pabeigta – tā būtu ļoti skaista māja, ideālā vietā, ar skatu uz Daugavas panorāmu.
Trepes ir bez margām, nobērtas ar akmeņiem un stikliem, vietām tās no apakšas balsta vertikālas koka bruses, vietām tās tāpat bez brusēm izskatās pietiekami bīstamas. Ejam augstāk un augstāk, turēdamies pie trepju iekšmalas, jo pa vidu ir visai draudīgs kritiens lejup, kurš paliek arvien draudīgāks jo augstāk mēs dodamies. Arī uz citiem virzieniem neko patīkami neizskatās, jo telpas, kas savienojas ar šo trepju telpu, pārsvarā ir bez grīdām un to vietā paveras skats uz teju vai caurspīdīgo ēku – šeit caurumu un iztrūkstošu grīdu ir vairāk nekā nesošu konstrukciju.
Sasniedzam pēdējo stāvu – priekšā ir metāla trepītes uz tādu kā bēniņu telpu. Izrādās ka neieejot telpā, ir iespējams uzlīst telpai virsū – griestu šeit trepju pusē nav. Vertikālās trepītes ir ļoti stāvas, turklāt mazais laukumiņš durvju priekšā ir apledojis, tāpat kā bēniņtelpas jumts, un sienas. Neliels misēklis, un atmugurisks kritiens nebeigtos metāla trepīšu pakājē, bet visticamāk sešus stāvus zemāk – kā jau minēju, sienu arī šeit īpaši daudz nav.
Izmantojam durvis kā pieķeršanās vietu, kautkā uzrāpjamies augšā.
Esam uz jumta. Virs galvas tikai metāla režģis kas kādreiz turējis stiklus, kas izgaismojuši trepju telpu zem mums. Apkārt – Rīga un spēcīgs vējš, kas grabina vēl atlikušās jumta sastāvdaļas. Tepat blakus aug mazi krūmi, kas iesaluši ledū uz kura es stāvu. Paslīdēt šeit labāk nevajag. Turos pie krūmiem, režģiem un visa kas vien atrodams.
Fotoaparāta nav līdzi, bet šajā brīdī mani pārņem citas domas. Adrenalīns ir jūtams visai izteikti.
Esam klāt. Tagad – tikai jāatrod.
– “I use multi-million dollar satellites to find tupperware in the woods. What’s your hobby?”