Just gonna ask you a few questions
Apritējis jau gads kopš šī piedzīvojuma, bet tikai tagad izdomāju par to uzrakstīt publiski.
Darbs man ir tāds, ka reizēm skoloju citus cilvēkus un vadu apmācības kursus, un aptuveni pirms gada es to darīju ASV. Lieki stāstīt standarta piedzīvojumus ar imigrāciju, un to cik ļoti šajā valstī baidās no iebraucējiem, bailes pēc 9/11 tur joprojām pastāv, bet šis gadījums nebija saistīts ar mani, bet kādu manu skolnieku.
Kādā no pauzēm pie manis pienāca priekšnieks, un teica lai eju viņam līdz, esot kas svarīgs darāms. Neko paskaidrot viņš negribēja, līdz ar to pirmā mana reakcijas bija – ko nu es tagad būšu tādu izdarījis?!
Aizgājām kādu gabaliņu nostāk no manām telpām, kur mūs sagaidīja otrs priekšnieks un kāds man nepazīstams cilvēks. Savā starpā viņi nolēma, ka jāatrod kāda klusāka telpa, un tad mēs četratā paraustījām dažādus rokturus, līdz atradām kādu telpu kurā nebija galdu, tikai daži krēsli. Lampa spīdēja visai ierobežotā daudzumā, un varētu teikt ka telpā bija tumšs, izņemot to pleķīti kur tika sabīdīti krēsli. Kāda sagadīšanās…
Mani palūdza apsēsties, un pretī nosēdās nepazīstamais cilvēks uzvalkā.
Lai arī neliela nojauta man par to bija, bet tāpat sekoja neliels pārsteigums – cilvēks pastiepa roku sveicienam, un ar otru roku veikli izvilka apliecību – prieks iepazīties, es esmu FIB aģents tādsuntāds, un es jums uzdošu dažus jautājumus sakarā ar kādu no jūsu skolniekiem.
Manis vadītās klases pārsvarā ir krāšņi daudzveidīgas nacionalitāšu ziņā, un arī šoreiz bija gadījies kāds cilvēks no vārdā neminamas tuvo austrumu valsts, kas šķita Amerikas valdībai visai aizdomīgs, tāpēc sekoja virkne dažādu jautājumu par šī skolnieka uzvedību, interesēm, aktivitāti, erudīciju un tamlīdzīgi – detaļās neiegrimšu, varu tikai pateikt ka atbildēju godīgi, un manuprāt mans skolnieks bija pilnīgi autentisks, bet jelkādiem ļauniem nodomiem.
Kas gan to, protams, var zināt, bet īsiem vārdiem sakot, mani visai holivudiskā veidā nopratināja FIB 🙂
