Ceļo! Ar kemperi pa Eiropu
Tikko atgriezāmies no divu nedēļu ceļojuma ar t.s. kemperi pa 7 valstīm un es te uzrasktīšu dažas piezīmes gan par ceļojumu, gan ceļošanas veidu kā tādu. Sāksim ar kemperi. “Kemperis” gan manuprāt nav īsti atbilstošs vai pareizs vārds, jo angliski tas ir Motorhome un vāciski Wohnmobil, bet es to lietošu jo tā, šķiet, aprindās ir ierasts.
Ideju kā tādu pasvieda sievas brālis, kurš kādā tur jaunības trakumā šoziem bija aizbraucis uz Parīzi tieši šādā veidā, turklāt izbraucot ziemassvētku dienā, un atgriežoties pirms atsākās darba nedēļa (3 dienas). Tad protams klāt nāca praktiskā puse, jo ceļot gribējām seši cilvēki un suns, un vieglajai automašīnai tas ir par daudz, turklāt sešiem maksāt par hoteļiem būtu visai dārgi.
Kas tas ir
Tātad, kas īsti ir kemperis? Tas ir modificēts kravas busiņš, kura vadīšanai pietiek ar parastajām B kategorijas tiesībām, lai gan nomātājs (un arī es) uzskata ka papildus būtu vajadzīga vismaz 3 gadu vadītāja pieredze. Tajā ir maziņa duša/tualete, virtuve ar ledusskapi un gāzes plīti, divstāvu gulta, un divas divguļamās gultas. Viena no tām gan vairāk ir paredzēta cilvēkiem zem 1.7m augumā, otra savukārt ērti uzņems pat trīs tādus cilvēkus.
Brauciena laikā četri no pasažieriem sēž pie galdiņa, un skatās pa kreisajā pusē esošu visai pieņemama izmēra logu. Atmuguriski sēdošajiem skats nav tik interesants, tapēc notiek rotācija, ar lielo grālu nonākt priekšā blakus vadītājam. Sēdēšana ir pieņemami ērta, turklāt garajos gabalos pastāv iespēja pārkāpt drošības rekomendācijas un ierausties gultā nosnausties.
Cena
Nomāt kemperi Latvijā maksā vidēji 60Ls dienā, kas mainās atkarībā no sezonas un tā cik ilgi brauksiet. Parēķinot ka tas ietaupa hoteļa nepieciešamību 6 cilvēkiem, nemaz tik traki nav. Auto patērē 11l dīzeļa uz nobrauktajiem simts. Cik es manīju, ārzemēs nomāt cena nav diži atšķirīga, toties ir lielākas izvēles iespējas. Mēs braucām ar Ford Transit 2.2l Challenger Genesis 33 modifikāciju, nomātu no http://kemperi.lv
Nakšņošana
Protams uzreiz jau šķiet ka ar šādu agregātu stājies kaut pilsētas centrā, aizver žalūzijas un laidies miegā, bet ja arī pie mums ir anarhija un cūcības ielās, civilizētajā Eiropā gluži tā nav, un lielajās pilsētās centrā pat ir aizliegts iebraukt (vācijā t.s. Umweltzone neļauj pilsētā iebraukt mašīnām ja vien nav iziets izmešu daudzuma normas sertifikācijas process, kas tūristiem protams nav iespējams), kur nu vēl nakšņot. Oficiāli kemperu noma iesaka nakšņot kempingos, bet vācijā tie maksā 30Eur un vairāk, turklāt ir optimizēti ilgstošai dzīvošanai. Tas taču ir ārprāts! Ņēmām talkā internetu un ierūsējušās vācu valodas zināšanas un izlobijām visus variantus. Tie ir sekojošie:
– Stellplatz/Aires. Vācijā un Francijā, kā arī citās civilizētās valstīs, ir t.s. Stellplatz, kas ir kemperu parkošanās vieta. Reizēm tā maksā 5Eur, reizēm tā ir bezmaksas. Galvenais ir to atrast, un šeit talkā iesaku ņemt vācijā nopērkamo lēto Stellplatz katalogu, jo internetā sasēņotie GPS POI punkti kādos 40% gadījumu izrādijās kļūdaini. Šajos plačos starp citu parasti ir atrodams ūdens uzpildīšana un izliešana, kā arī kanalizācijas izliešanas vietas – par tām vēlāk.
– Benzīntanki. Protams izklausās baigi, bet nu reāli vācijā uz šosejām atrodamie Raststatte ir lieli un ērti atpūtas parki kuros ir gan McDonalds, gan futūristiskas Sanifair tualetes/dušas. Arī citās valstīs ir šādi un tādi – būtībā visur kur paliek TIR fūres, vari palikt arī tu. Galu galā, tas jau tikai pārgulēšanai.
– Ēnaini un šaubīgi bezmaksas pārkingi. Minhenē atradām tādu Suedpark, kurā šķiet pamesti bija nolikti visai daudz palieli transporta līdzekļi. Piekabes, citi kemperi, smagie auto – uz ilgu laiku lielā teritorijā tā vienkārši stāvēja parka ielu tīklojuma teritorijā. Tur palikām arī mēs, un rajons beigās izrādijās tīri jauks.
– Veikali. Lai gan oficiāli tas nav atļauts, un bieži lielveikalu stāvvietās ir izliktas pārsvītrotu kemperu zīmes (tas nozīmē ‘nedrīkst gulēt’, ne jau nedrīkst parkoties lai iepirktos), reizēm to var izdarīt, un reizēm par pajautājot veikalā tas tiks atļauts. Vācijas IKEA pat ir īpašs, marķēts kemperu nakšņošanas Stellplatz placītis kur gulēt ir ne tikai iespējams bet pat ļoti izdevīgi, ņemot vērā garšīgās un fantastiski lētās IKEA brokastis (1ls?)
Visa brauciena laikā samaksājām tikai vienu reizi 5Eur par stāvvietu, citas atradām bezmaksas, dažas pat fantastiskās vietās ar skatu. Ar lielajām pilsētām arī viegli – noliek auto P+R (Park & Ride) un par kādiem 10Eur visi 6 gab tiek uz centru un atpakaļ (5 braucienu biļetes iekļautas parking cenā, vienu parasti nācās pirkt klāt).
Dzīve kemperī
Seši cilvēki un suns ziņo, ka jutās visai komfortabli, un ieviešot savu kārtību, pat ļoti ērti. Ik pa brīdim caur jokiem tika pat apsvērts šeit pārvākties uz dzīvi.
Virtuve ir aprīkota ar gāzes plīti, kas barojas no standarta gāzes balona, ko iespējams par 7ls apmainīt teju jebkurā benzīntankā. Iztukšot mums gan viņu neizdevās tapēc apmaiņas netika veiktas.
Dušās silto ūdeni _ir_ iespējams iegūt, bet mūsu kempera modeļa instrukcija bija visai neskaidra, un tas izdevās tikai katru otro rītu/vakaru.
Tualete sevī spēj saturēt septiņpadsmit litrus ķermeņa šķidrumu, un konteinters kurā tas viss tiek glabāts, ir hermētisks, un nekādas smakas neizplata. Turklāt tajā tiek ieliets īpašs zils dezinfekcijas šķidrums, kas papildsus nodrošina komfortablu braukšanu un iztīrīšanu. Iztīrīšana ir iespejama tikai īpašās Euro-Relais stacijās kas civilizētajās valstīs ir visai daudz (ja zin kur meklēt). Tās ir tādas kā benzīntanka konsoles ar pogu ūdenim, pogu tualetes nolaišanai, un reizēm arī vadu elektrībai (ja mašīnā ir televizors vai kādas pavisam jaudīgas ierīces kuras nevar darbināt no akumulators + transformators). Reizēm šīs lietas ir par brīvu, reizēm par vienu eiro. Protams ūdeni dušai var paņemt arī no krāna benzīntanka sienā, kā parasti arī darijām. Galvenais nevienam neteikt ka lejat simts litrus, citādi turks paprasīs divus eiro, kā mums vienreiz iznāca. Tualetes izliešana notiek tā – izņemam kasti, pienesam pie īpaša cauruma, noskrūvējam trubas galu un ieliekam caurumā. Turam tur tikmēr kamēr trauks ir tukšs, un tad nolaižam ūdeni. Vienkārši! Tas protams kur ir šādas ekstras – Polijā toties var nākties pa nakti lavīties kādā brīvstāvošajā plastmasas tualetes būdiņā lai atvērtu trubas galu un saturu ielaistu tur kur viņam pienākas atrasties. Varētu jau domāt ka tā lieta ir ķēpīga un nepatīkama, bet nu reāli tā nav. Zilais šķidrums palīdz to pārvarēt morāli, un beigās jau tas likās pilnīgi normāla lieta. Turklāt tas jau nav katru dienu jādara. Konteineris ir viegli izņemams un pārnēsājams.
Dušas un izlietņu ūdeņi uzkrājas citā konteinerā kura saturu var atbrīvot virs jebkuras notekūdeņu restes, pēc iespējas tālak no ziņkārīgām acīm, kurām tas varētu nepatikt. Galu galā parasts traukūdens. Zilo tualetes zampu gan krūmos liet nedrīkst!
Kopumā kemperī ir ērti un jautri. Vakaros skan mūzika, kautkas tiek cepts un vārīts, kāds iet dušā, kāds smērē maizes, kāds spēlē zoli – visiem kopā jautrā kompānijā. Galu galā atsevišķās mašīnās nav tāda ceļojuma gara. Vienīgā sūdzība kas man bija ir tas ierobežotais skats no divām sēdvietām. un logu varēja būt nedaudz vairāk. Tāpat lūdzu kārtīgi pārliecinieties ka viss aprīkojums strādā kā nākas, jo mums sākotnēji nestrādāja ne gāze ne ūdens (protams to iemācijamies lietot, bet labāk īpašnieka klātbūtnē izmēģināt). Noteikti domāju šādu braucienu atkārtot vēlreiz.