Vai ola vienmēr ir vista?
Ņemot vērā, ka gaļu es kādu laiciņu jau neēdu, toties ēdu olas un zivis, man bieži ir jautājuši, kā tad īsti tā, jo ola būtībā ir neizveidojies cālis. Ņemot vērā, ka man nav īsti līdz galam izstrādājusies teorija kapēc tieši es neēdu gaļu, tad īstas atbildes man nebija, līdz kādu dienu nonācām līdz sarunai ar Noras vecvecākiem, kas savulaik strādājuši vistu fermā un ir veterinārārsti.
Kam es nekad nebiju pievērsis uzmanību ir tas, ka fermās vistām nav nekāda kontakta ar gaiļiem (pārsvarā), tomēr olas viņas dēj tāpat. Kā tad tā? Izrādās ka vairums mūsu apēsto olu nemaz nekad nebūtu kļuvušas par cāļiem. Gluži kā zīdītājos (jā, arī cilvēkos) process kas noved pie mazuļa rašanās notiek automātiski šā vai tā, pat tad, ja tēviņš nav klāt. Tas notiek būtībā “katram gadījumam” ja tāds uzrastos. Kā process bez apaugļošanas beidzas cilvēku mātītēs (fantastisks vārdu savienojums) mēs visi zinām, bet redz vistām – šis process beidzas ar “tukšo” olu, kas ir visas tās olas kuras mēs pērkam veikalos. Vienīgie izņēmumi ir lauku olas, no kurām teorētiski, reizēm var paveikties izaudzēt kādu cāli (Kādā Anglijas avīzē bija raksts par to kā kādai meitenei tas izdevies no Organic olas).
Vēl viens interesants fakts, ko biju palaidis garām, un par ko Latvijas internets absolūti klusē, ir tas, ka Vistai īstenībā nemaz Latviski nav nosaukuma. Par vistām taču mēdz saukt arī citu putnu mātītes (lai arī viņi visi ir “vistveidīgie”), bet angliski tām ir nosaukums Fowl. Un izrādās ka Red Junglefowl ir mūsu māju dējējvistu nosaukums pirms tās tika domesticētas (tās gan protams sen jau atšķiras no mūsdienu Gallus Gallus Domesticus).