JRT: The Sound of Silence
Vakar pateicoties Andrejam dabūjām ielūgumus uz JRT izrādi “Klusuma Skaņas”, kas īstenībā ir “Sound of Silence”, un jebkuram Simon and Garfunkel pazinējam uzreiz skaidrs kas tas ir.
Pirms diviem gadiem jau vienreiz bijām uz JRT izrādi par kuru toreiz biju absolūtā sajūsmā un arī šoreiz nav citādi. Protams, ņemot vēra salīdzinošo JRT ekskluzivitāti, kur biļetes jāpasūta vismaz pusotru mēnesi iepriekš, cīnoties rindā tiklīz tās tiek izliktas pārdošanai, varētu domāt ka visas šī teātra izrādes tiek pārspīlēti slavinātas tāpat bez cita iemesla. Tā gan nav. Tik tiešām, jau otro reizi arī es, būtībā nekāds teātra cienītājs nebūdams, tiku pavedināts un ģenialitātes apburts.
Izrāde ir mēma, sekojot nosaukumam, neviens no četrpadsmit dalībniekiem neizdveš ne skaņas visas izrādes divarpus stundas. Darbība risinās Padomju Latvijas sešdesmitajos gados, un attēlo dažādas vidējā Latvieša dzīves stadijas, visas no kurām fonā apspēlē atbilstošas Simon and Garfunkel dziesmas. Anotāciju apzināti nelasīju, tāpēc šī ir mana interpretācija.
Aktieru tērpi krasi iedalās divās daļās – sešdesmito stils amerikā, un sešdesmito stils padomju garā, bet tāpat tie ir fantastiski. Arī paši tēli, dekorācijas, un situācijas ir lieliski – reizēm pazīstamas, pārsvarā smieklīgas.
Neko daudz es te nepateicu, bet viens ir skaidrs – Noteikti gribu vēl.