..

Digitālā pasaulē nav analogā procesa

Runa ir par fotofilmu skenēšanu. Bieži vien dzird runas par filmiņu atšķirīgajām krāsu īpašībām un toņiem – tas viss vairs sen nav aktuāli. Pat Kodak pats savos filmiņu aprakstos (Ektar un Portra) neko neraksta par krāsām, tikai par smalko graudu un cik viegli šīs filmiņas ir apstrādāt pēc skenēšanas, turklāt ka tā vajag darīt, un tas ir pareizais workflow solis.

Vienīgais kas vēl ir palicis, ir ādas toņu krāsu pigmentu mazāka vai lielāka intensitāte atšķirībā no pārējiem krāsu pigmentiem filmas sastāvā (atšķirības krāsu intensitātē).

Kāpēc tā? Ilūzijas par filmu krāsām veidojas dodot filmas skenēt uz laboratorijām. Pēc pāris dienām tu saņem savu disku ar gatavām bildītēm, un sāc spriest par savas filmas krāsu īpašībām.

Patiesībā šīs “īpašības” nosaka tik daudz faktoru, ka tās varētu nosaukt par absolūtām muļķībām un ignorēt vispār. Sāksim ar pamatiem, kas nosaka tava JPG faila izskatu:

  • Filmiņas skeneris, tā īpašības un spējas
  • Skenera programmatūra un draiveri (pat Operētājsistēma!)
  • Skenera programmas operators un viņa gaume
  • Filma atšķiras pat starp ražošanas partijām
  • Pat monitors uz kuru skatoties tu spried par krāsu toņiem

Kāpēc tādas problēmas? Filmiņas pēc izfotografēšanas izskatās sarkanīgi oranžas (un tas nav tāpec, ka tas ir negatīvs attēls). Tas tāpēc, lai kompensētu krāsu pigmentu nepilnības, oranžais tonis (maska) ir sava veida krāsu filtrs. Šo filtru skenēšanas programmatūrai jāprot noņemt pietiekami precīzi, lai neizmainītu filmas ķimikāliju uztvertās krāsas. Protams, ka tas nav tik vienkārši.

Šādi izskatās filmiņa ar oranžo masku:

35mm_negs

Visas digitālās metodes balstas uz Levels/Curves kontroli – tiek izlemts kurš ir baltais punkts attēlā, un balstoties uz to, sarkanais tonis tiek noņemts. Skeneru programmatūra vai nu veic šo procesu automātiski, vai izvēlas iepriekš definētu Preset konkrētajai filmiņai, no kādas iebūvētas filmu bibliotēkas, kas visticamāk veidota šo pašu procesu veicot uz īpaša kalibrācijas kadra (tos var nopirkt arī mājas skeneriem, un tie ir ļoti dārgi, sākot no 50$ par vienu filmas tipu). Dažas programmas veic arī automātisko White Balance izmaiņu, t.i. izdomā vai attēls būs siltāks vai aukstāks. Visi šie parametri parasti ir arī lietotāja kontrolē.

Ko tas viss nozīmē? Nav konkrētu filmas krāsu īpašību. Pat ja tādas ir (t.i. ražotājs paredzējis filmu portretiem), tad tās parasti ar piemēriem demonstrē filmas ražotājs, un mēs savas skenera programmas varam pielāgot vēlajam rezultātam “uz aci”. Automātiski nekad netiks izveidots “pareizs” attēls, jo “pareizs” vienmēr ir tikai operatora interpretācija un vēlmes. Nepārprotiet, joprojām ir iespējams veidot filmu ar noteiktām krāsu intensitātēm un kontrastiem.

Rezultātā var teikt, ka krāsu filma ir daļēji digitāls pasākums, jo arī pasūtot bildīšu izdrukas filmiņa tiks tādā pašā veidā ieskenēta pirms drukas. Vienīgais veids iegūt analogu rezultātu, ir lietot krāsu fotopalielinātāju, un arī tad viss būs atkarīgs no palielinātāja krāsu filtriem, papīra, ķīmijām un citiem mainīgajiem.

Tāpēc cilvēks kas atnāk un rāda ar pirkstiem – “tavs skeneris nu gan rada dīvainas krāsu nobīdes, šai filmai ir jābūt zaļganai” – nozīmē tikai to, ka viņš savas filmas skenē citā veidā.

Daži piemēri

Orģināls neapstrādāts TIFF fails:

film_red

Silverfast izmantojot predefinētu Negafix profilu šai filmai:

film_negafix

Vuescan izmantojot automātisko režīmu:

film_vuescan

48Bit TIFF bildes konvertācija ar predefinētu Ektar100 profilu ar Photoshop un ColorNeg programmu (nereģistrētu, tāpēc režģis):

film_colorneg

Nekādi neapstrādāts TIFF 48Bit fails vienkārši invertēts ar auto-levels (just for kicks, tā neviens nedara):

film_invert

Kā redzams, cik programmu tik rezultātu. Dzīvē es teiktu ka bija kā Silverfast, tikai gaišāks.

P.S.: Pēc sarunas ar Reini varu papildināt, ka nu protams, ja fotolaboratorija ir nopietni piegājusi darbam, un viņu dārgais un kvalitatīvais skeneris ir labi kalibrēts uz milzumu dažādu filmiņu, un skenera operators ir ar lielu pieredzi un saprot ko dara – viena filmiņa vienmēr iznāks par 99% tāda pati. Kāda ir realitāte – tas ir cits stāsts.

P.P.S: par uz bildes redzamajiem skrāpējumiem izsaku lielu paldies Fotki darbiniekiem