Sīkumi

Siltajās zemēs ir fantastiski augļi, mango un papaija kas kūst uz mēles. Neko tādu Latvijā tā ari nav izdevies atradt, pie mums mango ir cieti un ja kāds man teiks, ka nav, noteikti nezin kā garšo tie paši augļi tikai svaigi no koka.
Starp citu, komentāros iepriekš man teica, ka pareizi ir teikt Baijas štats, bet es šim latviskojumam nevaru īsti piekrist, vietējie saka Bahīa ar visu H, tad Bahijas štats būtu korektāk.

Vakar vakarā bijām paēst visfantastiskāko ēdienu kādu vien biju ēdis pēdējā laikā. Uz nokaitētas čuguna pannas pasniegta tilapijas fileja (kas iepriekš nav bijusi sasaldēta), dārzeņi, visādas vārdos nenosaucamas lietas, kā arī jaunatklājums – vietējie to sauc par Macaxeira, bet angliski to sauc par Cassava. Dabā izskatās pēc garas tumšas saknes, bet garšo pēc nedaudz stiegraina bet miltaināka kartupeļa. Ēdām visdažādākos ēdienus kas gatavoti no tā. Piemēram ko līdzīgu kartupeļu frī.

Brokastīs man ieteica ņemt vietējo specialitāti – Tapioca, kas kārtējo reizi izrādijās gatavots no Macaxeira, konkrētāk no tādiem kā cietes miltiem. Tos uzsijā uz pannas, tie momentā sacietē tādā kā pankūkā, kuru pasniedz pildītu ar sieru, vai ar piemēram kokosriekstu skaidiņām un kondensēto pienu. Ļoti interesants ēdiens, grūti aprakstīt. Pati pankūka tāda bez izteiktas garšas.

Sulas te ir interesantas, daudz nepazīstamu. Piemēram Caja sula, izrādās ir no augļa, kas satur mums pazīstamo indijas riekstu (kurš izrādās nav rieksts, bet sēkla).