Filma mirst
Protams, ka mirst. Nesen kāds kolēģis izbrīnā izbolīja acis, uzzinājis, ka lielveikalos tik tiešām vairs nepārdod fotofilmu. Jā, man arī šķita, ka vēl nesen pie maksimas kasēm stāvēja arī kāds Kodak Gold (roka neceļas šo par filmu saukt), bet nekā – tādas tur sen jau vairs nav.
Industrijā gan dzīvības pazīmes vēl reizēm ir manāmas. Relatīvi nesen Kodak izveidoja sēriju jaunu filmiņu – Ektar100, jaunais T-Max, un tagad arī jaunā Portra. Agrāk Portra dalījās paveidos pēc kontrastainības, taču tagad Kodak ir izdomājis, ka tāpat filmiņas tiek skenētas datorā, un kontrastu arī tur var palielināt. Tapēc uzzīmēja jaunus mazgraudainības un gaismas ietilpības grafikus, un tapa jaunā Portra bez burtiņiem galā.
Tas viss notika pavisam nesen, pagājušā gada Fotokina izstādes laikā, un uz to brīdi paveicās, ka kāds no mūsu pašu vienīgā veikala kurā vēl pārdod vairāk par diviem veidiem filmu (BFS!) piekrita man atvest izmēģinājuma rullīti ar jauno vēl nekur neredzēto Portra. Arī šobrīd filma vēl ir relatīvs retums Eiropā, jo forumos par to vien disku tē “kad tad beidzot varēs nopirkt”. Mums ir paveicies, jo BFS esot saņēmis un turot jau noliktavā.
Filma lieliska, smalks grauds, siltas krāsas (ak vai, es pārkāpju savu iepriekš aprakstīto teoriju par skenēšanas rezultātu saistību ar operatoru), kā jau pēc nosaukuma var spriest, radīta portretiem.
Godīgi sakot man nav nemazākās intereses lai filmiņas Latvijā pazustu pavisam, tāpēc lūdzu (uz ceļiem) ejiet uz BFS un pamēģiniet kļūt par analogās pasaules aizstāvjiem, nopērkot tur vienalga ko.
Te vēl dažas bildes ar jauno Portra 400 (35mm 120 formātā).
Un paldies BFS par bezmaksas paraugu.