Biutiful
Ļoti ilgi gaidīju šo filmu, kopš tika izziņots kāda sapņu komanda pie viņas strādā: Alejandro González Iñárritu, Alfonso Cuarón, Guillermo del Toro. Cik es tā saprotu gan, tad pēdējie divi ir vairāk piedalījušies kā pudeles brāļi, jo nekur titros neparādijās, un ir minēti tikai visādos preses rakstos un wikipēdijās.
Man vispār ļoti patīk spāņvalodīgās filmas, it īpaši dienvidamerikas režisoru veidotās. Un man arī patīk filmas par ikdienas dzīvi un situācijām. Daudzas no tām ir japāņu filmas, japāņi ir ikdienas dzīves ritmu filmu karaļi.
Biutiful ir perfektā formula priekš manis. Lielisks režisors, fantastisks aktieris, stāsts par grūto dzīvi zemajos slāņos un papildus tam vēl arī spāniski. Bardem vispār ir ģēnijs, grūti iztēloties kādu, kas spēj tēlot tik krasi atšķirīgus tēlus (Mar Adentro, No country for old men, Vicky Christina Barcelona, Eat Prey love).
Filma ir par to, cik mums, kino skatītājiem, ir laba dzīve. Vismaz tādas domas rodas, skatoties šo bēdu stāstu. Imigranti, vergi, maukas, bēres, laulības problēmas, nāve, nāve, nāve, vēzis, narkotikas. Pilns komplekts. Skaisti noformēta, lieliska, mierīga, sērīga, dramatiska, bet vienkārša un bez liekiem pārsteigumiem. Deviņi no desmit.