Vilks aitas ādā (Sony Nex5)
Pavisam nesen rakstīju par jauna tipa fotokamerām, kurām ir daudzas no DSLR tipa kameru priekšrocībām, taču kuras ir mazāka izmēra. Daudzi šīs kameras sauc par ILC (Interexchangable Lens Camera). Tad nu nenocietos, un pateicoties draugiem kas devās uz ASV, arī es tiku pie šādas kameras – konkrēti Sony NEX5, kuru biju izpētijis par labāko no piedāvājuma tieši attēla kvalitātes ziņā. Šai kamerai ir APS-C izmēra sensors, kas ir tas pats sensors kas iekšā Pentax K5 un Nikon D7000 (par šādām lietam gan isti skaidrs nekad nav, iespējams ka precīzi tas pats arī nav, vai arī nelielās atšķirības ir dēļ cita procesora un apstrādes). Kamerai atšķirībā no ziepīšiem ir arī pavisam īsts mehāniskais slēdzis, kurš izklausās un izskatās visai labi.
Pirmo reizi paņemot kameru rokā ir ļoti pārliecinoša kvalitātes sajūta, līdzīga piemēram sajūtai paņemot Canon G11 vai tāda tipa aparātu. Korpuss daļēji laikam veidots no magnēzija, lai ko tas arī nenozīmētu. Ekrāns ir fantastiski skaists un spilgts, pēc tā palietošanas, mans Nikon D90 ekrāns šķiet kā vecs CRT pret LCD. Un Nikona ekrāns skaitā viens no labākajiem klasē. Ekrāns nav skārienjūtīgs, lai arī daudziem ir radies iespaids ka tāds tas ir – dēļ mazā pogu skaita.
Daudz par pašu kameru negribu rakstīt, tam veltītas liels skaits recenziju, rakstīšu tikai par saviem iespaidiem.
Principā ir tā – šī kamera ir spējīga aizvietot DSLR kameru. Ne visiem gan, domāju putnu fotogrāfi, sporta fotogrāfi un visādi citādi specializētie gadījumi nebūs apmierināti par 100%, jo pro kamerām ir daudz plusu. Toties cilvēki, kas plāno pirkt savu pirmo DSLR, vai arī tādi, kas to izmanto personiskām vajadzībām, nevis kā primāro maizes avotu – noteikti var iegādāties šo kameru.
Komplektā nākošais objektīvs man īsti nepatika, taču tam ir liels pluss – ātrs autofokuss. NEX sistēma pieļauj iespēju lietot jebkādu objektīvu kāds vien pasaules vēsturē ir ticis izgatavots, kas ir milzīgs pluss jebkuram foto maniakam, tāpēc ātri vien pasūtiju arī M39 un Nikon adapterus, un esmu jau pārbaudījis, ka neskatoties uz manual-focus-only rezultāti ir lieliski gan no Nikoniem, gan no Industāriem.
ISO jūtības troksnis ir vienkārši neticams, pie ISO 12800 bilde ir pilnīgi normāli lietojama WEB vajadzībām un drukāšanai (kam gan vēl bildes lieto?), piemēram:
Lai arī visa kameras kontrole notiek caur menu, nav tik sarežģīti kā izklausās. Pogas ir programmējamas un visus lietpratējiem vajadzīgos uzstādijumus var uzlikt pa rokai, viena pogas spiediena attālumā (WB,ISO,Focus mode,etc). Kamerā šķiet ir pilnīgi visi režīmi un uzstādijumi kādi ir manā Nikonā, ja vien trūkums – Auto ISO nav tik detalizēti kustomizējams (nevar norādīt minimālo shutter speed un maksimālo ISO, kas ir 3200 auto režīmā).
Skatu meklētāja nav, un tas man radīja visai lielu pieraduma diskomfortu, taču ekrāns ir lokāms, un ir iespēja šaut no jostas, un izlikties par baigo ielu fotogrāfu paliekot nemanītam. Ekrāns ir gana spilgts lai varētu komponēt kadrus arī totāli griezīgā saulē, kas arī tika pārbaudīts vairākkārt.
Baterija protams līdzi Nikona sešsimts kadriem netur, taču nav arī tik slikta kā ziepīšiem. Visu laiku spēlējoties izvelk vairākas dienas. Kadru skaitu vēl nemēriju, jo pa ceļam palādēju profilakses pēc.
Autofokuss ir ātrs, taču ne tik ātrs kā DSLR. Piemēram bērnu šūpolēs nofotografēt ir nedaudz sarežģītāk nekā ar spoguleni, ja lieto centrālo fokusa punktu. Ja lieto kaut kādu no maģiskajiem multi-fokusiem, tad protams nav problēmu. Nemaz nerunājot par ģeniālo funkciju “smile shutter” kas reāli arī tiešām strādā, un ģimenes fotogrāfijām ir neaprakstāma bauda.
Manuālais fokuss ir pilnībā normāli lietojams, ja izmanto Focus peaking funkciju, kas asās attēla daļas iekrāso konkrētā krāsā. Izklausās ideāli, taču realitātē secināju ka šī funkcija nestrādā tik labi ja ir tumšs, vai objekts ir neskaidrs, bez kontrastainām līnijām. Šādos gadījumos ir otra funkcija MF-assist, kas palielina attēlu 7 vai 14 reizes (visai kvalitatīvi!) un palīdz nofokusēties šādi. Es gan īpaši nesūdzos arī par sarežģītajām situācijām, jo fotografējot ar sliktiem Rangefinder aparātiem esmu iemācijies lietot gan Zone focusing, gan Hyperfocal focusing, gan visādus citus MF trikus.
Kopumā ar kameru pagaidām esmu ļoti apmierināts, un īsti negribas aiztikt spoguļkameru, it īpaši ka ir tik nenormāli daudz objektīvu ko izmēģināt uz Nex, un rezultāti ir ļoti labi. Redzēs cik ilgi šis ies, un vai neuzradīsies kādi nepatīkami pārsteigumi vai šķēršļi, jo pagaidām jau vēl jauna mantiņa un ir interesanti. Ja neskaita NEX īsto Sony objektīvu trūkumu (reāli ir 4 objektīvi ko izvēlēties, un neviens nav tāds īsteni labs, bet Zeiss, Sigma un Tamron tikai turpina solīt kaut ko drīz), kas dažus var atbaidīt (mīksti stūri, nesmuks bokeh) tad kamerai ir liels potenciāls.
