Ridley Scott, you are too old
Prometheus noteikti ir jāredz Alien sāgas cienītājiem, kā arī jebkuram specefektu un grandeur cienītājam. Filma patiesībā ir vairāk saistīta ar Alien, nekā Ridlijs Skots sākumā stāstīja. Filma ir vizuāli fantastiska, 3D efekti iespaidīgi, taču netraucējoši, atmosfēra brīžiem ļoti saistoša un ievelkoša. Taču diemžēl tas nav Alien – varbūt tā stāv blakus kādai no pēdējām Alien sāgas daļām (3,4?). Diez vai šo filmu skatīsies, vai pat atcerēsies, pēc 30 gadiem (Alien ir 1979g.).
Lasītāj – tālāk dzīvo spoileri (sižeta nezinātāj, piesargies).
1) Filmā nav centrālā tēla. Te nav Riplijas. Meitene, kas itkā pārmanto viņas lomu, savu potenciālu sāk rādīt tikai filma pēdējās divdesmit minūtēs. Visu apakšsižetu par viņas mīļāko var droši izdzēst laukā, un filma tikai kļūs labāka. Nevajag visās filmās mīlasstāstu, kur nu vēl ja to tēlu ataino tik naivu un plakanu. 2) Bija momentā jāatlaiž mūzikas autors, skaņu celiņš ar savām patētiskajām taurēm brīžiem dzina izmisumā. Šāda mūzika iederas amerikāņu veterānu piemiņas filmā, ainās, kur attēlo bēres, kad ASV karogiem apsegtais zārks brauc bedrē. Jerry Goldsmith diemžēl ir miris, taču James Horner vēl nesen strādāja pie Avatar. Varēja taču nākt pie prāta. 3) Tālāk – reliģiskais fons. Mani kā ateistu tas arī brīžiem lika nodrebināties – te tā vienkārši bija par daudz. Kronis visam – Alien pēdējo vārdu parodija, piekabinot klāt “In the name of my Lord”. This is blasphemy! 4) Nākamais pārkāpums protams beigās – ja jau sasaistam šo ar Alien, tad kāpēc šajā filmā tiek pārkāpts visiem zināmais svešā dzīves cikls? Tiek ieviesti daži nevajadzīgi posmi, kas izjauc sistēmu. 5) Kāpēc jaunam cilvēkam jāspēlē vecs cilvēks, ja viņu nekur neparāda jaunu? Make-up speciālisti nav tikuši tik tālu, lai tas neizskatītos smieklīgi.
Kopumā filma man patika. Tā ir grandioza, interesanta, un uzdod dažādus interesantus jautājumus (vairāk nekā atbild). Bet lai tā kļūtu par Ridlija Skota cienīgu klasiku, tai bija nepieciešam kas vairāk par (lielisko) Deividu, cits skaņas celiņš, pļauka scenāristam par reliģiju, un nedaudz cieņas pret savām saknēm.