Eirobrauciens #4: Praktiskās lietas
Eiropu ar auto apceļot centāmies jau ceturto reizi, šoreiz braucām uz vēl neizpētītu virzienu – Rumāniju un Serbiju. Šeit atstāstīšu dažas praktiskās lietas, lai nebūtu tās jāpiemin pašā aprakstā.
Brauciena garums bija gandrīz 5000km, braucām pilnas divas nedēļas ar diviem Land Rover discovery. Komandā ietilpa pieci pieaugušie un divi bērni, vai četri pieaugušie un trīs bērni – atkarīgs no tā kā skatās. Apmeklējām astoņas valstis, no kurām man personīgi jaunas bija trīs – kopā tagad esmu bijis 34 pasaules valstīs (un piecos kontinentos).
Katrā no saviem braucieniem ceļojam atšķirīgā veidā, esam nakšņojuši pie tantēm (zimmer frei), hoteļos, kemperī, bet šoreiz – teltīs. Tā kā braucām ar bērniem, gribējās kaut kādas garantijas laicīgi atrast nakšņošanas vietas, tāpēc palikām tikai zināmos kempingos, kuru koordinātes ieguvu fantastiskākajā kempingu datubāzē.
Kas ir kempings? Principā kādas mājas pagalmā zāliens kurā atļauts būvēt teltis, vai dažreiz arī noparkot Kemperus. Parasti tie ir nelieli, dažos bija divas vai trīs teltis, un kādi divi kemperi. Daži bija arī ļoti lieli, bet pārsvarā tas bija tāds kā pagalmiņš. Kempingi visās valstīs maksāja aptuveni 3Eur no cilvēka. Kempingos ir pieejami galdiņi, duša, tualete un pieslēgums elektrībai. Dažos tās bija papildus samaksas, bet parasti iekļautas minētajā cenā.
Navigācijai izmantojām Android telefonā instalētu Garmin Navigon programmu bezpiesaistes navigācijai (varu ieteikt, lai gan cena ir slima, un pirkt nez vai daudzi pirks), kā arī Locus priekš papildus kartēm (tikai Locus var ielikt Geocache un Kempingu punktus, Navigonā nevar). Starp citu Garmin aparātu izmantot kempingu datubāzei nebija iespējams, jo kempingu kartē ir kādi 35000 kempingu, kas aparātam tikai lika bezpalīdzībā aizrīties un apstāties. Locus tika galā bez problēmām.
Dīzelis visur bija lētāks kā Latvijā (Ukrainā 0.62, Polijā 0.88, Rumānijā 0.86) izņemot Slovākiju, kur bija līdzīgi. Ceļi šķiet visur ir labāki kā Latvijā, ne tikai lielie, bet arī mazie. Bijām visādos laukos, bet pat Rumānijas ciematos ir normāls asfalts. Tur gan arī bija daudz remontu, bet bez remontiem jau pie asfalta netiksi.
Centāmies divas reizes izbraukt arī pa relatīvu bezceļu (ar vieglo auto mēs tur nebūtu braukuši, bet principā tas bija normāls ceļš no akmeņiem, offroad entuziasti lai nepārprot. T.i. kā jau visur, arī tur bija iebraucis kāds vietējais ar savu Dacia).
Degvielā iztērējām 310Ls uz vienu auto, naktsmītnes un ēdiens vēl nav aprēķināti. Tuvākajās dienās centīšos aprakstīt arī pašu braucienu.
Veselās piecās vietās šķērsojām ne-šengenes robežpunktus, kuros pārbaudīja mantas un lika zīmodziņus, bet ja neskaita dažus uzjautrinošus elementus (skat aprakstos), kopumā nekas īpašs nenotika, garākā robeža bija iekšā Ukrainā, kas prasīja ap stundu.
Rakstu sērijas saturs: