Japāna 6: Nara un Osaka
Mūsu vilcienu abonenta kartes termiņš bija beidzies, taču vēl vienu dienu pēc termiņa beigām nelietīgi izmantojām japāņu uzticību, un izbraukājām biļetes nepērkot. Vienkārši ieejot stacijā, parasti pietiek ar abonenta pavicināšanu, un jau tiec ielaists – saturu neviens nelasa. Tālākas dienas gan to vairs nemēģinājām, jo diez vai izdotos kontrolieri pārliecināt ar argumentu “kā, tiešām šodien nav divdesmitais?!” Brauciens uz Naras pilsētu nav tāls, tikai pusstunda ar vilcienu no netālu esošās stacijas un esam klāt. Šajā pilsētā retais paliek nakšņot, jo tā ir tipisks dienas izbrauciens Kyoto paliekošajiem, taču mūsu ceļš tālāk ies uz Osaku, un Nara ir pa ceļam. Un labi ka tā, hotelis, kas atrodas pavisam netālu no stacijas, ir vienkārši lielisks.
Esam atpakaļ sliedēs un rezervācija ir bijusi veiksmīga. Darbiniece, kas mūs uzņem ir sirsnīguma kalngals, un visa iestāde kopumā ir izcili mājīga, tīra un organizēta, turklāt ļoti lēta. Tā kā ir vēl rīts, un reģistrācija ir tikai no trijiem, noliekam tur somas, uzklausam visādus padomus pilsētas apskatei, un dodamies pastaigā. Pilsēta vēl guļ, jo pēc depresīvā Kyoto hoteļa pēdējās nakts, momentā devāmies uz Nara jau pašā rītā. Tūristu iela ir netālu, un tur redzam atkal jau nedaudz atšķirīgus un interesantus veikaliņus – šoreiz te ir visai daudz kaligrāfijas piederumu veikalu. Tiesa, diez vai tādi interesētu tūristus.
Laiks ir visai vējains, un tāpēc pavēss, lai arī spilgti spīd saule un kopumā izjūtas ir labas. Pastaigājāmies gar vienu no tuvējiem tempļiem, daļai no kura gan diemžēl virsū uzbūvēta “balta kaste” lai veiktu remontus, apskatījām piecstāvu pagodu, un tad satikām briežus.
Jā, Narā izrādās ir milzīgs daudzums brīvi staigājošu briežu. Tie pārvietojas pa ielām, parkiem, un mēģina izdiedelēt ēdienu. Paskaties pa labi – trīs brieži ošņā kabatas, paskaties pa kreisi – briedis no ratiem jau izēdis pilsētas karti, knapi izrāvu trešdaļu tam no mutes. Paskaties atkal pa labi – brieži ēd Olivera segu no ratiem. Ja ņem vērā pārsvarā remonta stāvoklī esošos tempļus, brieži šķiet ir galvenā atrakcija relaksētajā un mierīgajā Nara pilsētā. Nora un Olivers vēl nopirka speciālos briežu barojamos cepumus, un tad vispār bija jautrība pēc pilnas programmas.
Netālajā parkā ir diezgan atklāts lauks, un tajā risinās kāds pasākums. Vējš pieņemās spēkā, un pasākuma skatuvi ik pa brīdim apgāž. Visur izvietotas visādas būdiņas kur kaut ko stāsta un rāda, vietām pārdod preces, ēdienus. Beigās secinam, ka tas ir kaut kāds Eko pasākums, jo visur reklamē vai nu enerģijas taupīšanu, vai gaļas neēšanu vai ziedojumus āfrikas bērniem.
Apskatām arī nākamo nozīmīgo Nikko templi, tad dodamies atpakaļ uz tūristu ielu ēdiena meklējumos, kamēr Olivers ratos jau paspējis aizmigt. Tālākā diena paiet pastaigājoties un vakarpusē apmeklējot pārtikas lielveikalu, lai iepirktu visādus našķus suvenīriem.
Tomēr jau ir ceļojums ir jau gandrīz galā, kājās ir pamatīgs nogurums, un konstantā tempļu apskatīšana arī ir visai apnikusi. Koncentrējamies uz ikdienas izbaudīšanu, interesantajiem veikaliem un sadzīves “apskates objektiem”. Viesu namā ir ļoti jauki, ēdam tur pašu gatavotas vakariņas, skatamies tur pieejamos komiksus, Olivers tēlo, ka spēlē šahu un visādi atpūšamies.
Nākamajā rītā pametam viesu namu, un dodamies uz otru dzelzceļa staciju. Interesanti, ka Japānā dzelzceļi mēdz būt gan valsts, gan privātie. Privātajiem ir pat savas sliedes, kas nereti iet blakus otrām. Diezgan neefektīvs vietas izmantojums mazajā valstī, kur parasti izmanto katru pēdējo centimetru zemes. Šajā situācijā Japan Railways līnija bija efektīvākais veids kā no Kyoto nokļūt Nara, bet uz Osaku braukšanai izteikti izdevīgāka ir Kinetsu līnija. Tūristi parasti ar privātajām līnijām nebrauc, jo uz tām neattiecas Japan Railways abonenta biļete. Tādu līniju gan nav daudz. Mums abonents ir beidzies, tāpēc braucam ar to, kas iet ātrāk, un ierodas tuvāk hotelim (par dzelzceļa stacijas katrai līnijai ir citas).
Osaka pārsteidz ar lielām mājām un platām ielām. Viesnīca ir pašā notikumu centrā, un izrādās ir jau pārbaudītā J-Hoppers hosteļa filiāle, kas nozīmē lielisku kvalitāti, attieksmi un draudzīgiem darbiniekiem. Atrodamies netālu no must-see Dotonbori rajona. Cik saprotu, pašā Osakā īsti ko apskatīt nav un primārie braucēju mērķi ir izklaides centri un atrakciju parki.
Bet nav tā, ka Osakā nebūtu interesanti – tieši pretēji. Šī pilsēta ir kārtējā atšķirīgā vide, kas pavisam jauns, ar savām odziņām. Te ir jūtama jauniešu kultūra, un dzīve kūsā. Dotonbori ir tāds kā iepirkšanās un ēstuvju rajons, kas ir burtiski cilvēku pārblīvēts un dažādu neona gaismu izgaismots. Neona gaismas ir jūtami pavecas, tāpēc ir kaut kāda neliela septiņdesmito sajūta, atgādina kādas filmas.
Tā arī nolikām somas foršajā hostelī, un devāmies iepazīt rajonu. Ļoti daudz cilvēku, un arī daudz jauniešu. Neredzējām gan nekādu ekstrēmi tērptos vai frizētos jauniešus, kādi ir manīti internetā bildēs. Starp citu arī Tokijā bijām vairākos “pareizajos” rajonos, bet nekādas ekstrēmās modes un frizūras īpaši nemanījām. Salīdzinot piemēram ar skandināvijas galvaspilsētām, Japānā nemanījām visādus “delinquant” tīņus, t.i. klaiņojošus, ekstrēmi noskaņotus, kaut kā agresīvi noskaņotus vai tamlīdzīgi. Visa ceļojuma laikā Japāna sevi pilnībā attaisnoja kā viena no drošākajām valstīm pasaulē, jo visās dienas stundās, lai kurā sānieliņā mēs nebūtu ieklīduši, vienmēr bija droši un mierīgi.
Osakā laiku pavadījām galvenokārt staigājot pa miljoniem veikaliņu, spēļu zāļu un tirdziņu. Bijām interesantā rajonā, kur ir tāds kā tirgus, kur tirgo restorāniem vajadzīgās preces. Visādas plastmasas ēdienu imitācijas skatlogiem un pannas.
Lai arī cilvēku Osakas Dotonbori rajonā ir ļoti daudz, kā redzams vienā no bildēm, Japānā, un arī šeit, neviens tev virsū negrūdīsies. Mistiskā kārtā tu vari iet pa tādu pūli, un vienkārši neviens tev nepieskarsies.
Aprakstam nu ir pienācis gals. Ja jums ir jautājumi par mūsu redzēto un piedzīvoto Japānā, dodiet ziņu komentāros. Ja jautājumu būs daudz, taps kāds papildus raksts ar praktisko informāciju.
Godīgi sakot, es nezinu cik daudz cilvēku lasīs šo priekšpēdējo ceļojuma apraksta teikumu, jo pārsvarā rakstu tieši sev. Tāpēc nedaudz nožēloju, ka ceļojuma laikā sarakstītie apraksti ir tik īsi, un visticamāk tos papildināšu ar detalizētāku notikumu aprakstu (un paldies ka izlasījāt, ceru, ka noderēs!)