Velo Rīga

Vakar kāds sabiedrībā relatīvi atpazīstams cilvēks nonāca sociālo tīklu uzmanības lokā, ar skaļiem solījumiem, par velosipēdu aizliegšanu uz trotuāriem. Nebūtu tā, ka viņam šajā jautājumā būtu kāda teikšana, taču nevar jau zināt ar ko viņš čupojas, un daudzi asi reaģēja.
Tagad pirms ķeramies pie bomja un beigtā zirga sišanas, es gribētu piedāvāt veikt eksperimentu. Man nav tik liela sabiedrības ietekme lai ko tādu noorganizētu, ceru, ka to izdarīs kāds lielāka vēriena cilvēks.

Priekšlikums. Vienu darba nedēļu vasarā, visi velosipēdisti brauksim tikai pa ielām. 

Īpaši gribētu izcelt Valdemāra un Čaka ielas, Krišjāņa Barona ielu posmā starp Martas un Tallinas ielām, bet īstenībā – ja runa ir par simtiem velosipēdistu stundas laikā, nav pat jāizceļ kāda no ielām. Efekts droši vien būtu lielisks.

Un tagad pie bomja.

Neeksistējošā problēma

Minētais cilvēks apgalvoja, ka Rīgā esot gana daudz velo celiņu. Protams, jebkurš, kas ir paskatījies kartē vai vienkārši bijis Rīgā, zin, ka tās ir muļķības. Velo celiņu ir trīs, un tas ir aiz matiem pievelkot (daļa no tiem ir vienkārši ceļazīmes uz gājēju trotuāriem). Runāsim tā vietā par to, kāpēc Rīgā celiņu nav vairāk. Tāpēc, ka celiņu plānotāji par daudz grib. Man nav nekas pretī par Skolas ielas tipa veloceliņu, kas ir ar barjerām atdalīts un izvietots kā atsevišķa josla, uz ielas. Taču tas nav nepieciešams (vai iespējams) visur Rīgā. Godīgi sakot, pietiktu ar metru platu, līnijas atdalītu joslu, ielas vai trotuāra malā, atkarībā no vietas pieejamības.

Rīgā ir visai daudz trotuāru, kur bez problēmām varētu izmainīties divas automašīnas (Stabu/Brīvības krustojums līdz Dailes teātris), nesaprotu kāpēc tur šādu joslu nevarētu novilkt ielas pusē. Velosipēds nav tramvajs, izmainīties varēs.

Tas arī neko daudz nemaksātu, salīdzinot ar perfekto infrastruktūru kādu vēlas izstrādāt tad, kad pie mums parasti “būvē” velo celiņus. Būsim reāli – tas ir nereāli.

Velosipēdi ir ļaunuma sakne

Bieži vakar tika piesaukti psihopāti, kas pirms laiciņa youtube bija ievietojuši savu braukšanas stila video. Protams, tādi ir, un viņus vajadzētu mācīt. Bet tādu ir maz. Es nekad neesmu uzbraucis ar velosipēdu cilvēkam, un neesmu arī redzējis, kā to izdarītu kāds cits. Ja gājēji mazāk skatītos uz kājām, nenāktos bailēs lekt, ieraugot velosipēdistu. Ja tu ieturēsi savu ceļu, velosipēdists tevi apbrauks.

Diemžēl gan esmu vairākkārt redzējis, kā cilvēkam uzbrauc automašīna. Iedomājieties, kā izklausītos auto satiksmes aizliegšanas runas, pie pirmā uz gājēju pārejas notriektā cilvēka.

Un starp citu, līdzīgu video netrūkst arī no citiem satiksmes dalībniekiem:

http://www.youtube.com/watch?v=R0SFm6X1qW0&width=600&height=450

Risinājumi

• Tur kur Ušakovs sazīmēja zilos velosipēdus uz ielām, novilkt līnijas. Un novilkt vairāk. Uz visām ielām atradīsies kur novilkt – ziemas milzu sniega kaudzes parādija, ka gājēji māk iet arī pa trotuāriem šaurākiem par 10m
• Lai motivētu uz iepriekšējo punktu, veikt eksperimentu. Visi velosipēdisti vienu darba nedēļu brauc tikai pa ielām.
• Gājēji – neleciet pa labi/kreisi. Jūs apbrauks.