Rezerves kopijas

Kādu laiku atpakaļ, dzīvoklī notika kāds strāvas pārrāvums un mani ārējie USB diski, kuros glabājās bildes, sāka izdot dīvainas skaņas. Diskus dators vairs neredzēja, un tā kā problēmas bija abiem, jau nopietni sabijos. Toreiz izrādijās, ka bojāti ir tikai barošanas bloki, pievienojot bloku ar vairāk ampēriem, diski iegriezās, un darbojas joprojām. Pavisam nesen atgadījās nedaudz cita problēma ar diskiem — šoreiz pats nejauši noformatēju nepareizo disku. Gadās. Diskā zudībā gāja milzīga seno karšu kolekcija, bet tas nav nekas neatgūstams, jo tāpat visu biju dabūjis internetā.

Trešo reizi nevēlos sagaidīt, tāpēc sāku prātot kādi ir varianti lai saglābtu manu galveno dārgumu — bilžu kolekciju. Man ir fotogrāfijas kopš deviņdesmito gadu beigām, kuru apjoms sniedzas tuvu terabaitam. Apsvēru variantus.

Varianti

Pirmais variants — glabāt vēl vienu USB disku pie draugiem vai radiem. Šis variants strādā, taču jāpaļaujas uz to, ka šajās mājās disks vienmēr būs pieejams, lai tajā vienmēr varētu iekopēt jaunākos datus. Negribēju apgrūtināt nevienu, tāpēc īpaši nopietni šis variants netika izskatīts. Tā vietā labāk reizi dažos mēnešos tur aizvest trešās pakāpes rezerves kopiju.

Otrs variants bija NAS — tīkla ierīce ar vairākiem cietajiem diskiem, kuru var turēt citā istabā, un kurā notiek disku automātiska dublēšanās (RAID 10 vai kas tāds, ja interesē). Šis ir labs variants, ja ierīce ir kvalitatīva, taču skaties kā gribi, ja vēlies ierīci ar četriem diskiem, tas maksā sākot no 250EUR bez pašiem diskiem. Otrs aspekts — šis risinājums nav drošs pret zādzību vai ugunsgrēku.

Trešais variants, uz kuru nejauši tiku uzvedināts Twitter, ir rezerves kopijas “mākonī” (t.i. internetā). Biju pārliecināts, ka tas ir ļoti dārgi, taču izrādās mūsdienās esam tālu tikuši, un šis pakalpojums sanāk pat krietni lētāks nekā otrs ārējais USB disks, nerunājot par par NAS.

Mākoņu pasaule

Eksistē vairāki online backup varianti, taču saliekot visus blakus, beigās paliku pie diviem: CrashPlan un Backblaze.

Abi divi standartā maksā 50USD gadā, kas rezultātā sanāk 3EUR mēnesī. Uzreiz varu pasteigties “notikumiem priekšā” un pateikt, ka internetā izdevās atrast Backblaze 50% atlaižu kuponu, kas izvēli strauji pārsvēra viņam par labu, taču tomēr vēl aprakstīšu arī pārējās abu sistēmu atšķirības.

Funkcijas

Abas programmas ir teju identiskas. Abas strādā datorā kā fona procesi, klusiņām kopējot visus datus uz saviem serveriem. Abām ir neierobežoti daudz vietas par minēto summu, tāpēc par datu daudzumu nav jāsatraucas. Galvenā atšķirība šajā punktā — CrashPlan kopē tikai norādītos folderus, Backblaze kopē pilnīgi visu. Backblaze uzsver, ka cilvēki mēdz aizmirst ieķeksēt kādu svarīgu folderi, un to pamana tikai, kad jau ir par vēlu. Varu piekrist, tā man pašam ir gadījies pirms datora ‘formatēšanas’. Un tā kā Backblaze nav vietas ierobežojuma, nav arī īsti pamata sūdzēties, ka tiek veidotas rezerves kopijas arī nevajadzīgām lietām. Backblaze piedāvā norādīt folderus, kurus nekādi nedrīkst kopēt, tāpēc kaut kādā mērā šo sistēmu var kontrolēt.

Lietojamība

Šis ir tīri gaumes jautājums, jo vienam māte, otram kleita — CrashPlan mīnuss un pluss reizē, ir tas, ka tas ir veidots uz JAVA. Pluss tāds, ka viņš darbojas arī uz Linux, mīnuss tāds, ka programma ir neglīta un reizēm tā grib ēst vairāk resursu, nekā pieklājas (patiesībā gan minimāli). BackBlaze turpretim ir “native” MacOS interfeiss, un tā izskatās eleganti un minimalistiski.

Otrs CrashPlan mīnuss un pluss reizē, ir tas, ka tā ir stipri vairāk konfigurējama. Ja vēl ieiet Advanced sadaļā, pat es ar savu padsmit gadu pieredzi datortīklu uzņēmumā kā tehniskais atbalsts, nespēju saprast priekš kam visas tās opcijas. Regulē ko vēlies, internets no tā ātrāks nekļūs. Salīdzinoši Backblaze ir tikai dažas izvēles, un viss notiek pilnīgi automātiski.

Vēl kāda nozīmīga lieta, kuru vērts pieminēt — ja BackBlaze kādu failu tavā datorā nav manījis vairāk kā mēnesi, tas uzskata, ka fails noteikti nav vajadzīgs, un izdzēš no savām kopijām. Tas nozīmē, ka tev par pazudušiem datiem ir jābūt informētam 30 dienas pēc notikuma. Itkā jau, ja tas ir kas svarīgs, parasti to pamanīsi ātrāk. No otras puses, CrashPlan kopijas patur mūžīgi, arī ja tā ir pilnīgi nevajadzīga lieta, ko speciāli izdzēsi.

Abām programmām ir līdzīgas funkcionalitātes mobilās programmas, un web interfeiss. Interesanti, ka jebkuru failu var iegūt jebkurā brīdī, arī no telefona. Pat tad, ja tas nav pazudis. Vienkārši izvēlies, un ielādē.

Bildes

Ātrums

Ja iepriekšējās atšķirības var uzskatīt par sīkumiem, šis aspekts bija t.s. “dealbreaker”. Pēc nedēļas lietošanas, Crashplan manu terabaitu sola vēl kopēt trīs mēnešus, kamēr BackBlaze jau ir ticis galā ar kādiem 60%. Arī maršrutētājā paskatoties datu ātrumu, kāds plūst no katras programmas, Backblaze izpogā CrashPlan vienos vārtos (vismaz ar Lattelecom Optiku). Backblaze kopē ar aptuveni 10Mbit ātrumu, CrashPlan daži simti kilobitu, reizēm megabits.

Kopumā

Beigās izvēlējos Backblaze, jo: Tas ir glītāks un neuzkrītošāks, izdara visu pats, neko nekonfigurējot, un nedodot man iespēju kļūdīties. Turklāt pirmos divus gadus tam atradu 50% atlaidi (1.7EUR mēnesī). Protams šie aspekti ir visai maznozīmīgi, un beigu beigās tik pat labi varu ieteikt arī CrashPlan, jo šī izvēle bija tīri gaumes lieta. CrashPlan ir vairāk fukciju, taču tas sanāk lēnāks un dārgāks, BackBlaze ir smukāks un vienkāršāk lietojams (vai tad backupam jābūt sarežģītam?).

Bet — arī CrashPlan ir tik pat funkcionāli labs kā BackBlaze, un izvēle bija ļoti grūta.