Kafijas kapsulas
Vakardien paspēju uz RIMI akciju un iegādājos kārtējo kafijas ierīci kolekcijai — espresso kapsulu ierīci. Kas tas tāds ir, par to šajā rakstā. Šobrīd manā kolekcijā vēl ir Turka, Vjetnamas filtrs, vairākas Moka krūzes, franču krūze un tagad arī kapsulu aparāts.
Ilgstoši gaidu atlaides Gaggia Classic manuālajai espresso mašīnai, taču ar visu atlaidi tā maksās ievērojami daudz vairāk nekā minētais kapsulu aparāts, kuru uz akciju nopirku par tikai 39Eur.
Protams jāsāk ar to, kas vispār ir kapsulu aparāts un kāpēc tas ir tik lēts. Redziet šajā aparātā nav iespējams lietot parastu malto kafiju. Jūs tiekat iesaistīts kafijas kapsulu sistēmā, līdzīgi kā pērkot printeri, izrādās, ka printeru tinte maksā tik pat cik printeris. Atkarībā no jūsu dzeršanas paradumiem, tas varbūt nav nemaz tik neizdevīgi. Piemēram, 16 kapsulas maksā aptuveni 5.5Eur. Ja pats aparāts maksā 39Eur, bet īsts Espresso aparāts virs 200Eur, var redzēt, ka atkarībā no dzeršanas daudzuma, kapsulu aparāts dažiem pat visai ilgi var izrādīties lētāks. Ja dzer tikai nedēļas nogalēs no rītiem.
Uzreiz pateikšu, ka kapsulas savā būtībā nav nekas aizdomīgs. Tajās iekšā ir kvalitatīva espresso kafija (nevis šķīstošā, bet īsta malta kafija), kura tik tiešām garšo lieliski. Tase šīs kafijas izmaksā 32 centus, kas protams ir dārgāk nekā maltā kafija, taču no otras puses – daudz lētāk nekā kafejnīcā un daudz vienkāršāk. Reizēm ir gadījies vēlu iet gulēt un tad no rīta knapi izvelties no gultas, aizrāpot līdz virtuvei un daļējā bezfilmā skatīties tālumā. Tur vēl gatavot kafiju (malt, svērt, utt) tad ir šausmīgs slinkums. Bet šeit – pogas spiediens.
Kapsulu aparāts darbojas šādi — piespiežam ieslēgšanas pogu, pagaidam 5-10 sekundes līdz ierīce uzsilst, īpašā atvilktnītē ievietojam kafijas kapsulu, ar sviru ieduram ūdens devēju kapsulā un piespiežam starta pogu. Voila, kafija momentā sāk tecēt, un tai ir burvīga crema. Konkrētajam lētajam modelim kafijas plūsma pašam ir jāaptur pēc aptuveni 9 sekundēm (ja taisa 50ml espresso). Tāpat šim modelim nav piena putošanas funkcijas, tāpēc Latte pagatavošanai es izmantoju putotājslotiņu, kuru par 3Eur var nopirkt Rito. Rezultātā Latte ir dievīga. Kad kafija gatava, izlietoto kapsulu izņem no aparāta un … izmet miskastē. Šis ir kapsulomāta lielākais trūkums, jo kapsula ir izgatavota no visai biezas plastmasas, tai vidū (ja to izjauc) ir metāla filtrs un virsū alumīnija folijas vāciņš. Pat ja to sadalītu detaļās, pārstrādei tā nederēs, jo ir pārāk maza un izkrīt cauri atkritumu šķirošanas sietiem. Dažās valstīs, kur Nescafe ir izveidojis savus Dolce Gusto un Nespresso veikalus (par tiem zemāk), tiek nodrošināta arī kapsulu apmaiņa, taču ne pie mums.
Izrādās, kafijas kapsulu sistēmu ir visai daudz. No tām, kuras esmu manījis Rīgā, vērts pieminēt Lavazza Blue, kuru aparāti ir dārgāki un kapsulas arī (nedaudz virs 40 centiem), šajā rakstā aprakstītais Nescafe Dolce Gusto, kas šķiet ir lētākais variants, kā arī Sky atrodamais un ekskluzīvā gala Nescafe Nespresso. Nespresso atšķiras ar ekskluzīvām kafijas šķirnēm un īpašāiem boutique tipa veikaliem kur šīs kapsulas iegādāties, tādu veikalu gan Rīgā nav, laikam mums ir par maz luksusa tipa pircēju (arī Rolex veikals nav manīts). Dažiem no kapsulu tipiem ir iespējams iegādāties neoficiālus klonus, taču vismaz Rimi atrodamie nemaksāja lētāk par orģināliem, tāpēc nesapratu jēgu. Tāpat interesanti, ka paša Nescafe abas kapsulu sistēmas nav savstarpēji saderīgas.
Kopumā rezumējot varu pateikt, ka ja dzer nelielos daudzumos un ilgojas pēc triviālas pagatavošanas vienkāršības, Dolce Gusto dod lielisku espresso. Tā lielākais mīnuss ir izmaksas ilgtermiņā un lielais radīto atkritumu daudzums. Priekš tik mazas cenas šis ir labs eksperiments, taču tā kā mēs ar Noru esam lieli kafijas dzērāji, domājam tomēr nākotnē nopirkt to pašu Gaggia espresso aparātu.
