Mūsu diena sākās ar pamatīgu amerikāņu pankūku kaudzi brokastu ēstuvē Cocos (kā gan pareizi tulkojams diner?), kas atradās pāri ielai. Uzņēmuši enerģijas devu, vēlreiz aizstaigājām līdz Disnejlendas veikalu ielai, kur sapirkām kaudzīti dažādu
Amerikas Savienotās Valstis man nav svešas. Šeit viesojies biju jau septiņas reizes, kas, kā smejos, ir vairāk nekā esmu bijis Igaunijā, taču visas šīs reizes ir bijušas darba komandējumos, kuros dažreiz neko daudz
Pavisam negaidīti sanāca atkārtoti aizbraukt uz Hanoju un Pnompeņu, lai arī pirms pusgada jau tur ar ģimeni bijām atvaļinājumā (rakstu sērija šeit). Šoreiz tas bija darba sakarā, taču dažas brīvdienas man bija un
Varētu domāt, kas tur grūts uzcept baltmaizi – milti, raugs un ūdens. Taču kad es mēģināju to darīt, sanāca tikai sausa un blīva maize bez garšas. Turklāt nākamajā dienā tā sakalta un nebija ēdama.
Apskatījos statistiku. Tur nav ko slēpt, pēdējā gada laikā šajā blogā ir publicēti astoņi raksti, no tiem divi ir par kafiju (un šī jau ir trešā žēlošanās par to, ka blogam klājas slikti,
