Brīvdienās bijām atkal aizbraukuši uz Valgumu. Tur ir vairākas pastaigu takas. Vasarā staigājām lielisko baskāju taku, kuru noteikti iesaku nākamvasar izstaigāt (tagad tā ir slēgta), šoreiz gājām 5KM garo “Dabas Gleznu” taku. Arī
Kamēr, iegāzušies atpūtas dīvāniņos, baudījām spēcīgo piparmētru tēju
un pildījām viesnīcas dokumentus, bija atkal uzradies onka, kurš mūs
šurp atveda. Nemaz jau vairs ne negaidīti, arī viņam bija savas slēptās
vēlmes pret mums.
Teritoriju ieskauj svecīšu rindas. Meitenes staigā ar cepumu un siltas tējas paplātēm. No mājām ir iznesti krēsli gaidītājiem. Pie sētām tiek piestiprināti ziedi. Visa Latvija sēro
Sakarā ar izteikto interesi izmantot šīs bildes:
Fezas lidosta ir gaužām maza un neinteresanta. Viss, kas tajā
atrodams, ir divi bankomāti, sargs, pieci auto nomas kantori, bagāžas
tinamais aparāts un rinda uz ieeju. Izrādījās, ka bijām pusstundu pirms
rezervācijā noteiktā
Feza. Šī leģendārā pilsēta, kas radusies jau astoņsimtajos gados, ir
viena no labāk saglabātajām arābu pasaules vecpilsētām, un pasaules
lielākā pilsēta bez automašīnām. Nonākt Fezā ir kā nokļūt Arābu pasakas
viduslaiku pasaulē. Te
