Kad tviterī ierakstam aptrūkstas vietas, es vai nu cenšos saīsināt domu, vai sadalu to vairākos tvītos, bet te šodien iedomājos, ka man vispār kādreiz bija blogs.
Gribēju īsi par automašīnām.
Pirmās mašīnas man
Katru ceļojuma aprakstu iesāku ar pāris teikumiem par to, kā nonācām līdz domai braukt uz konkrētajām valstīm. Laikam jau nav noslēpums, ka mums ar Noru sirdij tuvākā pasaules daļa ir tieši Āzija. Tajā
Sveiciens vīrietim ar smieklīgo frizūru, tu man devi materiālu bloga ierakstam. Savā ziņā, tu tagad esi nedaudz slavens.
Kad ar Noru runājām par elektroskūteriem, viņa bija visai skeptiska. Tu tur stāvi, nekusties, salsti.
Nolēmu iedzīvināt šo blogu, lai ierakstītu pāris pārdomas par pakalpojumu, kuram ir perspektīvas, bet kur gribētos arī redzēt uzlabojumus.
Ievēroju, ka vecrīgā pie Rīgas Domes stāv elektro skūteris (vairs nav modē tos saukt
Pirms šī brauciena ievēroju, ka cilvēki dalās divās daļās. Tie, kuri Uzbekistānu sauc par Uzbekiju un zin tikai to, ka tā ir bijusī Padomju republika, kuras galvaspilsētā Taškentā ir karsti … un tad ir