Kino on normis raksta

Nu tas ir noticis arī ar mani

normis@dodies.lv (normis) — Wed, 24 Jun 2026 23:42:25 +0300

Senos laikos ar draugiem bieži rīkojām filmu vakarus un skatījāmies visdažādākās filmas. Reizēm par tām rakstīju arī šeit, bet, kā jau rakstīju, nu nav tas nekāds recenziju saits. Neesmu centies būt neitrāls vai objektīvs (man šķiet?) un pārsvarā rakstīju kā es redzu to filmu. Katrā ziņā, līdz ar neseno bloga atdzīvināšanu, pēc šodien noskatītas filmas, gribēju par to uzrakstīt pāris vārdus.

Filma, kuru šodien noskatījos ir Gattaca (1997), ar Ethan Hawke un Uma Thurman, kuri īstajā dzīvē šīs filmas filmēšanas laukumā sapazinās tuvāk un pēc tam apprecējās. Viņu meitu Maya daudzi zinās no slavenā seriāla Stranger Things. Tāpat Gattaca spēlē arī Jude Law.

Michael

normis@dodies.lv (normis) — Sun, 14 Jun 2026 15:15:27 +0300

Es agrāk blogā daudz rakstīju par filmām, tagad kaut kā vairs nē. Droši vien tāpēc, ka ar laiku sapratu, ka kino ir absolūta gaumes lieta, ļoti daudzi vispār uzskata, ka kritiķi neko nesaprot un neņem tos vērā utt. Katrs cilvēks filmā sagaida ko citu un saņem ko citu, kino ir izklaide un emocija. Protams, kritiķiem jāpievērš uzmanība noteiktam ķeksīšu sarakstam un es ļoti ilgu laiku (pārsvarā arī šodien) ņemu vērā kritiķu vērtējumus kā atskaites punktu vai filmu vispār jēga skatīties. Un tālāk vērtēju pats.

It

normis@dodies.lv (normis) — Tue, 22 Oct 2024 16:02:21 +0300

Šis raksts satur pamatīgus spoilerus.

Nezin cik gadus neesmu rakstījis filmu recenzijas, šis tāds izņēmums, jo tik tikko pabeidzu lasīt grāmatu, pēc kuras filmētas abas “It” daļas un tad uzreiz vienā piegājienā noskatījāmies arī abas filmas. Atceros, ka tad, kad filmu rādija kino, autobusu pieturvietās rēgojās tie plakāti ar killer klaunu un es padomāju - nu paldies, tas laikam ir mani vismazāk interesējošais kino žanrs. Kaut kā nebiju iedziļinājies kas tas ir un par ko tā filma ir.

Netflix Latvia

normis@dodies.lv (normis) — Thu, 18 Aug 2016 07:07:03 +0000

Netflix ir serviss, kas piedāvā skatīties filmas un seriālus legālā veidā. Nesen Netflix no ASV ekskluzīva pakalpojuma kļuva par starptautisku un ir pieejams arī Latvijas iedzīvotājiem par aptueni desmit eiro mēnesī. Uzreiz gan noskaidrojās, ka Latvijā piedāvāto seriālu un filmu katalogs ir mazāks kā citās valstīs, taču tā, ka gluži nebūtu ko skatīties nav. Uzreiz varu pateikt priekšā, ka Netflix ļoti strikti kontrolē jebkādas metodes izlikties par ASV iedzīvotāju un raksta tapšanas brīdī nav nevienas metodes kā šo kontroli apiet.

The East

normis@dodies.lv (normis) — Thu, 19 Sep 2013 21:28:48 +0000

Es šo neesmu aprakstījis blogā, taču pēdējā laikā ir nejauši sanācis noskatīties vairākas filmas par t.s. eko terorisma tēmu. Tas nebija apzināti, tikai vakar kaut kā savilku kopā. Ekoterorisms ir agresīva darbība pret korporācijām, ar mērķi novērst vai traucēt procesus, kurus šīs kompānijas veic pret vidi vai pasauli.

Pēdējo noskatījos The East. Nezinu kas tieši, bet šajā filmā kaut kas mani aizkustināja, un lika to pārdomāt vēl vairākas dienas pēc noskatīšanās. Iespējams mūzika, iespējams aktieri, iespējams kaut kas neaizskarams un netaustāms. Man ļoti patika galvenās lomas atveidotāja, un arī Aleksandrs Skarsgards bija lielisks – jau pēc True Blood seriāla viņa lomas paliek labākas un labākas. Redzējām viņu arī lieliskajā Disconnect.

Noskaties filmu

normis@dodies.lv (normis) — Mon, 10 Jun 2013 15:41:25 +0000

Pirms kāda brīža, kolēģis man prasīja, lai iesaku kādu interesantu, bet ne pārāk garu filmu. Nemazākās sajēgas, kamdēļ nederēja filmas virs 100 minūtēm, iespējams viņam ļoti nāk miegs vai kas tāds, bet iedomājos, ka šāds manis sastādīts saraksts varētu noderēt arī citiem. Filmas ir random kārtībā, un nebūt ne visas, vienkārši pirmās ko iedomājos. Protams ir arī visādas labākas filmas par dažām no minētajām, bet uzstādijums bija 100 min laika ierobežojums. Iesaku noskatīties jebkuru no neredzētajām:

Life of Pi

normis@dodies.lv (normis) — Sat, 09 Feb 2013 20:14:34 +0000

Es zinu kā ir ar ekranizācijām. Tās liekas saraustītas un šķietami izlaiž daudz nozīmīga sižeta. Tāpēc labi, ka neesmu lasījis grāmatu, varēju filmu skatīties brīvi un bez jebkādām ekspektācijām.
Bet šī nemaz nav filma. Tā ir skaista pasaka, ceļojums cauri cilvēka sapnim, pārdzīvojumam un emocijām. Tā eleganti parāda, ka arī pilnīgi atšķirīgiem cilvēkiem, visiem ir kas kopīgs, un lai kādu pārliecību cilvēks nepārstāv, katrs runā patiesību, tikai citos vārdos. Dievu es filmā neatradu, taču es sapratu filmas tēlus un viņu doma nebija uzmācīga vai pārspīlēta, lai es tos nevēlētos uzklausīt. Filma nemaz nav par reliģiju, tā ir par vēlmi noticēt brīnumam.

Hobits – grāmata pret filmu

normis@dodies.lv (normis) — Thu, 17 Jan 2013 09:00:21 +0000

Šis raksts noteikti būs interesantāks tiem, kas ir vai nu lasījuši grāmatu, vai arī redzējuši filmu (ne tik ļoti tiem, kas nav ne vienu ne otru, kā arī tiem, kas abus). Un nepārprotiet – filma man patika!
Pirms filma iznāca, man likās, ka Hobits taču ir bērnu grāmata ar dažām lappusēm un daudz bildēm. Neesmu vienīgais, tāda atmiņa šķiet bija daudziem. Patiesībā, man šī grāmata ir plauktā, un es viņu vakaros lasu priekšā Oliveram, un nespēju nobrīnīties, kā tik plānā grāmatā (lai gan patiesībā tai ir 190lpp) ielien tik daudz teksta – tas tāpēc, ka A3 formāta grāmatai ir A5 formāta fonts. Tikko paskatījos Amazon, angliskais variants ir kādas 400 lappuses, ja ņem normāla izmēra grāmatu. Īstenībā Hobits ir pilnīgi normāla grāmata (un ilustrācijas ir tieši Latviešu tulkojumam zīmējusi mūsu māksliniece, angliskajā variantā ilustrācijas nav tik bērnišķīgas).

Filmas

normis@dodies.lv (normis) — Mon, 10 Dec 2012 09:46:38 +0000

Filmas pret seriāliem, gluži kā Twitter pret blogu. Reizēm noliekam Oliveru gulēt, un šķiet, ka jau ir par vēlu lai sāktu skatīties kādu filmu, taču beigās noskatāmies trīs sērijas, kas jau ir pat virs standarta filmas garuma. Reizēm seriālus ir vieglāk uztvert, un nogurušam prātam vajag kaut kādu slinkumu. Seriālos sižets tiek stiepts, un novēršoties ir grūtāk palaist garām sižeta detaļas. Seriāls var iet fonā, kamēr dari ko citu, turpretim filma, īpaši ja svešvalodā, parasti prasa visu uzmanību. Nekad neesmu spējis skatīties filmu, tai pilnībā nepievēršoties. Mani pat traucē, ja kāds cits tai nepievēršas. Nora aiziet pēc ūdens un es lieku pauzi, pat ja viņa to klausās, un liek man nepauzēt.
Bet tāpat atrodas laiks filmām, un labām filmām. Sliktas filmas ļoti cenšamies neskatīties, priekš kam tērēt laiku, ja jau iepriekš skaidrs, ka nekas labs nesanāks, īpaši jo pasaulē ir tik daudz lielisku filmu, kurām visām diez vai pietiks laika?

Ridley Scott, you are too old

normis@dodies.lv (normis) — Mon, 11 Jun 2012 08:43:57 +0000

Prometheus noteikti ir jāredz Alien sāgas cienītājiem, kā arī jebkuram specefektu un grandeur cienītājam. Filma patiesībā ir vairāk saistīta ar Alien, nekā Ridlijs Skots sākumā stāstīja. Filma ir vizuāli fantastiska, 3D efekti iespaidīgi, taču netraucējoši, atmosfēra brīžiem ļoti saistoša un ievelkoša. Taču diemžēl tas nav Alien – varbūt tā stāv blakus kādai no pēdējām Alien sāgas daļām (3,4?). Diez vai šo filmu skatīsies, vai pat atcerēsies, pēc 30 gadiem (Alien ir 1979g.).

Hugo

normis@dodies.lv (normis) — Tue, 21 Feb 2012 09:52:56 +0000

Nosaukums šim rakstam ir tik pat maldinošs, kā minētās filmas reklāmas rullītis. Virspusē filma ir par puiku, kas dzīvo Gare de Montparnasse stacijas tuneļos, un sākumā liekas, ka tā būs tāds Olivers Tvists, bet patiesībā no šī sižeta nekas daudz nav, un uz emocijām īpaši nepavelk, jauka un smuka, bet kaut kas pietrūka. Savukārt fonā filma ir zelta bedre ar interesantiem vēsturiskiem stāstiem. Puikas rokās nonāk t.s. automatons (papildināts: otro reizi skatījāmies latviski, tur tas tulkots kā automāts), mehānisks pulksteņmeistara brīnums, kas viņu noved līdz cilvēkam, kurš izrādās Georges Melies (izrunā nu), fantastikas kino aizsācējs.

Atkal pāris filmas

normis@dodies.lv (normis) — Mon, 06 Feb 2012 09:01:59 +0000

Šos rakstus nopietni nevajag uztvert, es te vairāk pierakstu lai pats atcerētos, šis nav recenziju saits. Katrā ziņā noskatījāmies dažas filmas. Uzreiz varu pateikt priekšā, ka visas filmas patika, un varu ieteikt.

In time pārsteidza, jo biju sagaidījis lētu datorfilmu, taču izrādijās, ka filma ir pat visai laba savam žanram. Zinātniskā fantastika par nākotni, kur cilvēkiem tiek iedalīts gads dzīves pēc pilngadības sasniegšanas, un šo gadu var pagarināt tāpat kā pelnot naudu. Principā ja cilvēks ir sabiedrībai vērtīgs, viņa dzīve var tikt pagarināta. Izklausās, ka kāds sēdējis pie scenārija plānošanas galda un iedomājies “time is money” un paņēmis to ļoti burtiski, bet patiesībā tas netraucē filmai būt interesantai. Kaut kas no minority report stila.

Filmas

normis@dodies.lv (normis) — Thu, 26 Jan 2012 08:55:08 +0000

50/50 ir par cilvēku, kuram atklāj vēzi, un kurš cenšas ar to samierināties. Filmā otrajā plānā (otrajā? neekad nevar zināt, iespējams viņš bija galvenajā lomā) piedalās Sets Rogans, kas kā varžacs uz kājas maisās pa vidu un pārtaisa drāmas par vēmekļu komēdijām. Iespējams tas tagad ir tāds žanrs? Paņemam viduvēju indie drāmu, iemetam tur iekšā pretīgu tipu ar slimiem jociņiem un filmu nosaucam par dramēdiju lai piesaistītu vairāk skatītāju. Kopumā filma likās tīri pieņemama, tēli bija jauki, viss bija kārtībā. Tikai tas Sets Rogans gan tur iederās tik pat labi, kā pozejošam parītim fonā ielecis Hugo ar radziņiem aiz pakauša.

Dažādas filmas

normis@dodies.lv (normis) — Mon, 02 Jan 2012 13:36:20 +0000

Contagion ir filma par vīrusu, kas lielos ātrumos izplatās pasaulē. Sākumā padomāju, ka būs kas līdzīgs zombijfilmām (kuras man, atšķirībā no Kaže, ne pārāk iet pie sirds), bet patiesībā filma ir tāda realistiskāka, pat ticama. Netiek piedāvāti ne galvenie varoņi, ne kādas īpaši laimīgas beigas. Varētu pat teikt, ka ja dzīvē notiktu kas tamlīdzīgs, šis būtu dokumentālas filmas mākslinieciskas adaptācijas ticams variants. Vairāk patika nekā nepatika, varbūt nedaudz pavilka uz “Babel” stilu. Iespējams. Aktieru komanda lieliska. Lika aizdomāties par visādiem ikdienas sīkumiem, piemeram cik bieži tomēr mēs aiztiekam priekšmetus, ko aiztiek citi.

Tree of Life

normis@dodies.lv (normis) — Fri, 23 Sep 2011 23:58:40 +0000

Kas ir šī filma? Sapnis; domas; sāpes? Skatīties šo filmu ir kā skatīties zvaigznēs, vērot smilgas kustamies vējā, skudras zālē, koku galotnes, guļot sūnās. Filma ir emociju vilnis pirms un pēc kāda traģiska notikuma. Dialogi tajā ir tikai fons, kas reizēm izpeld cauri apziņas iekšējai balsij. Sižets ir tikai klusinātas apkārtnes skaņas, domās iegrimuša cilvēka galvā. Estētisks baudījums acīm, emocionāls baudījums sirdij. Lieliska filma lēnai un miegainai lietainas svētdienas pēcpusdienai. Tā pat nav filma, tas ir sapnis.

Ķīnas filmas

normis@dodies.lv (normis) — Thu, 26 May 2011 09:11:06 +0000

Tāpat kā citur, arī Ķīna veido gan lielbudžeta kases gabalus, gan arī salīdzinoši vienkāršas lokālās filmas. No otrajām nesenākā ko esmu redzējis bija lieliskā Xizao, kas ar savu nieka $350’000 budžetu salasīja krietnu kaudzi festivālu atzinumu. No pirmajām vakar un aizvakar skatījāmies salīdzinoši dārgās Confucius ($22M) un Curse of the golden flower ($45M, līdz nesenam laikam dārgākā Ķīnas filma).

Confucius (2010) stāsta par slaveno ķīniešu filozofu un politiķi Kǒng Qiū kurš dzīvoja no 551. līdz 479. gadam pirms mūsu ēras. Filma ir krāšņa un iespaidīga, ar masīviem specefektiem un fantastiskiem dabas skatiem, taču sižets liek domāt, ka ir vienkārši paņemta viņa biogrāfijas uzskaite pa punktiem, un nozīmīgākie punkti burtiski arī nofilmēti. Reizēm šīs ainas pārlec bez jebkāda paskaidrojuma vai saistības, uz ekrāna vienkārši parādas teksts “Šajā gadā Kong Qiu pameta Lū apgabalu un devās apceļot valsti” un tad seko tā teikuma attēlojums. Lai saprastu kontekstu un notikumu saistību, nācās Oliveram palūgt grāmatu plauktā esošo “Lùn Yǔ” (Konfūcija aforismu krājums. Oliveram šo lielo grāmatu ļoti patīk vilkt ārā no plaukta) un lasīt ievadā esošo biogrāfijas izklāstu. Kopumā smuka bet grūti izsekojama un haotiska filma ar patosainiem “mums ir jābūt labiem vienam pret otru” vēstijumiem. Skati un mūzika iespaidīgi.

Divas filmas par ko vērts uzrakstīt

normis@dodies.lv (normis) — Tue, 29 Mar 2011 15:53:49 +0000

Pirmkārt kārtējā datormultene pēc grāmatas, arī šai neiespējami garš nosaukums, kuru nevar atcerēties: “Legend of the Guardians: The Owls of Ga’Hool”. Interesanti, ka angliski nav atšķirības starp ūpjiem un pūcēm. Viņiem vienkārši ir lielās pūces, mazās pūces (apogi), ausainās pūces (ūpji) utt. Pūčveidīgo vispār ir visai daudz, un Latviešiem katram ir savs nosaukums. Skatīt LatvijasDaba.

Multene atšķirīga no standarta piedāvājuma. Nesen skatījāmies Disnejisko “Entangled” kur visi dzied, viss ir multenisks, un visiem varoņiem ir milzīgas acis un mutes. Šī multene par pūču pasauli ir krasi atšķirīga, jo tai ir teju vai fotorealistiska datorgrafika, un kopējā atmosfēra vairāk atgādina Lord of the Rings. Kvalitatīvi nostrādāts, skati ir patiesi iespaidīgi, un pašai multenei nebija diži nekādas vainas, neskatoties uz sieraino nosakumu un maldinošo DVD vāciņu. Principā droši vien var ieteikt, ja patīk datormultenes vai vismaz LOTR stila filmas.

Skandināvu filmas

normis@dodies.lv (normis) — Sun, 27 Mar 2011 19:57:52 +0000

Pēdējo dažu dienu laikā noskatījāmies divas skandināvu filmas – Somijas filmu “Rare Exports“, kas dod interesantu jaunu variantu par salavecīša leģendas tēmu, un par ko labi uzrakstīja Kaže. Šodien savukārt noskatījāmies kādu Norvēģu filmu – “Trolljegeren” (Troļļu mednieks). Nebiju neko daudz gaidījis, bet patiesībā fantastiska pseidodokumentālā filma par jauniešiem kas nejauši satiek veci, kurš pārvalda troļļu populāciju Norvēģijā. Viņi tam protams netic, bet drīz vien pārliecinās, ka troļļi nav nekāda leģenda. Izklausās smieklīgi, bet interesanta filma, iesaku, ir gan smuki Norvēģijas dabas skati, gan saistošs sižets, gan brīži kur pabaidīties (gan arī pasmieties). Abas filmas dod lielisku iespēju ieskatīties skandināvu kino pasaulē, ejot pa vieglo rožaino ceļu (ir arī labākas skandināvu filmas, taču līdz tām droši vien ir jānonāk pakāpeniski). Pats labākais filmā Troll Hunter, ka galvenais otrā plāna aktieris ir fantastiski tjūnēts Defender:

The African Queen

normis@dodies.lv (normis) — Thu, 17 Feb 2011 08:41:09 +0000

Šī 1951. gada filma ir viena no Amerikas kino klasikas, ar leģendārajiem Hamfriju Bogartu un Katarīnu Hepbernu galvenajās lomās. Skatījāmies nesen atjaunoto filmas variantu, kas veidots saistībā ar filmas iekļaušanu kautkādā Amerikas kultūrvēstures īpašo filmu fondā.

Priekš divu stundu filmas, sižeta te ir gaužām maz, un laiks tiek aizpildīts ar stieptiem dialogiem kuros tiek atkārtots viens un tas pats (“Are you sure mr. Allnut”, “Yes, Miss Rose”, “Are you really sure, Mr. Allnut”, “Yes, Miss Rose” utt utjp) vai arī neatbilstoši garām epizodēm kur Bogarts mēdās uz ~~begemotiem~~ nīlzirgiem, un Hepbērna smejas kā jukusi. Sižets ir tāds – Roza ir misionāre Vācu Austrumāfrikā, kad sākas pirmais pasaules karš un, lai bēgtu no psihopātiem vāciešiem kas visu dedzina bez iemesla, viņa sēžas kuterī kopā ar Čārliju, kas ir ogļracis/pastnieks. Roza izdomā, ka vajadzētu pa upi aizbraukt līdz vāciešu pārvaldītajai teritorijai, un uzspridzināt vācu kuģi. Lielāko filmas daļu viņi sēž kuterī un neko nedara. Interesanti, ka netipiski filmas uzņemšanas laikam, tā ir filmēta Āfrikā, un uzņemšana ir bijis nenormāls čakars, ņemot vērā kāda izmēra tehnika toreiz bija vajadzīga kino filmēšanai. Priekš kam tas bija vajadzīgs, es nezinu, jo tuvplāni tāpat ir filmēti Anglijā, un apkārtnes skatus varēja filmēt arī bez “zvaigžņu” piedalīšanās.

The Cove

normis@dodies.lv (normis) — Fri, 11 Feb 2011 08:14:44 +0000

Dokumentālā filma, viens no kuras autoriem ir visiem zināma Flipper seriāla delfīnu treneris un delfīnu draugs Ric O’barry. Filma ir saņēmusi neskaitāmas balvas un atzinību, tajā skaitā Oskaru kā labākā dokumentalā filma 2010. gada akadēmijas ceremonijā.

Filma saistošā un ievelkošā veidā attīstas kā tāds spiegu trilleris, kur daži cilvēki cenšas atmaskot masīvu delfīnu kautuvi kādā Japānas nacionālajā parkā. Tāpat tiek stāstīts par delfīniem kā tādiem, un kāpēc to turēšana nebrīvē nav pareiza. Ņemot vērā, ka minētā vieta ir apsargāta, liela daļa filmas attēlo kā veidotāji ar spiegiem atbilstošu aprīkojumu cenšas infiltrēties un nemanīti piekļūt teritorijai. Filma neskatoties uz briesmīgo tematiku pati nav drūma kā es biju iedomājies, brīžiem tā pat ir jautra un pozitīva, un attēlo komiskās situācijas, kurās veidotāji nonāk sastopoties ar vietējajiem.

Winter’s bone

normis@dodies.lv (normis) — Wed, 09 Feb 2011 08:47:20 +0000

Vakar skatījāmies kārtējo Oskaru filmu. Latviešiem ir tāda fantastiska dokumentālā filma “Ērik, atnāc”, kas attēlo Ērika dzīvi Igaunijas pierobežā. Winters bone ir šīs filmas Amerikāņu versija, kur Ēriku ir aizvietojusi septiņpadsmitgadīga meitene, šņabi ir aizvietojis metamfetamīns, un pozitīvus cilvēkus ir aizvietojuši izteikti negatīvi cilvēki. Citādi – tas pats drūmums un netīrība, bez visiem Ērika filmas pozitīvajiem elementiem. Winter’s bone nav neviena patīkama personāža, sižets ir visai primitīvs (meitene staigā pa kaimiņu mājām, un meklē tēvu-narkomānu, kas kā jau likās ir miris kaut kur purvā). Filmai dodu pluspunktus par autentiski pretīgiem personāžiem, nesaprotu kur tādus aktierus var atrast. Un protams drūmā atmosfēra. Diez vai viņai iedos oskaru, jo šeit neviens aktieris nav priekšlaicīgi nomiris, nav geju, ēbreju vai pat melnādaino.

Seriāli

normis@dodies.lv (normis) — Tue, 01 Feb 2011 14:31:37 +0000

Ja tā paskatās uz sarakstu, ar seriāliem kam sekojam līdz, šķiet baismīgi daudz. Varētu padomāt, ka mēs neko citu nemaz nedarām. Bet reāli jau – pusei no tiem ir pārtraukums, daudzi no tiem tiek rādīti reizi divās nedēļās, un citus mēs “krājam” lai nav jāskatās pa vienai sērijai.

Breaking Bad

Ļoti smuki nofilmēts seriāls, fantastiski skati, operatora darbs. Sižets saistošs uz papīra – ķīmjas skolotājs saslimst ar vēzi, un lai nodrošinātu ģimeni pēc viņa nāves, ar bijušo skolnieku sāk ražot narkotikas. Pusmūža skolotāju sagaida vesela kriminālo elementu pasaule ar saviem noteikumiem un “scēnu” kurā viņš nu nekādi neiederas. Izklausās pēc baigā action, bet seriāls brīžiem ir tik lēns, ka to jau sāku uztvert par tādu kā meditācijas seriālu. Smuks gan viņš ir. Šobrīd garā pauze, sen neesmu redzējis.

Oskari 11

normis@dodies.lv (normis) — Mon, 31 Jan 2011 07:56:55 +0000

Noskatījāmies vairākas Oskaru filmas, pagaidām ļoti not impressed. Vai man gaume mainās, vai piedāvājuma līmenis krītas ar katru gadu. Nepārprotiet, Oskaru filmas gandrīz vienmēr ir tīri labas un skatāmas, bet ar katru gadu uz labāko filmu tiek nominētas arvien blāvākas filmas. Noskaties un pēc mēneša jau īsti neatceries par ko tur vispār bija.

Kings Speech interesanta, tīri jauka filma. Patika kripata vēstures ko uzzināju, patika uzzināt arī par stostīšanos kā tādu. Lomas atveidotājs perfekti piemeklēts, arī tajā pašā Bridžetā jau viņš ir tāds stīvs un noslēdzies sevī, knapi vārdus pār lūpām var dabūt. Laba izvēle.

Dienvidāfrika un Japāna filmās

normis@dodies.lv (normis) — Mon, 10 Jan 2011 09:02:35 +0000

Noskatījāmies vēl dažas interesantas filmas.

Duma ir filma par puiku un gepardu. Gepards tiek atrasts maziņš, un uzaug puikas ģimenē. Tas viss sākums ir tāds ģimenes filmas stilā, bet paiet ļoti ātri, jo filmas galvenā daļa ir par to, kā puika ved leopardu atpakaļ uz dzimteni, viens pats aizbēgot no mājām. Protams vienam pašam dienvidāfrikas tuksnešos nav vienkārši, bet viņam paveicas, jo viņš satiek vietējo klaidoni kas viņam palīdz. Interesanta, jauka filma par āfriku. Tīri labi patika.

Filmas: Agora, Never let me go

normis@dodies.lv (normis) — Mon, 03 Jan 2011 09:01:48 +0000

Gribēju uzrakstīt dažus vārdus par filmām, ko pēdējās dienās skatījāmies. Parasti tā nedaru, jo mums jau ir viens recenziju automāts (ja es neskatītos tos stulbos seriālus, varbūt es arī varētu skatīties tik daudz), bet reizēm gribas pareklamēt ko konkrētu. Otrkārt jau tas, ka es skatos tikai filmas, kuras man varētu patikt (to es daru balstoties uz Movielens.org ieteikumiem, kas ir visai prezīci), un visu laiku slavēt varētu lasītājiem kļūt apnicīgi.
Pirmkārt “Agora“, kas manā plauktā gaidīja jau ļoti ilgu laiku, šķiet kopš tās iznākšanas. Sākotnēji neškita, ka filma būs kas īpašs. Vēsturiska drāma, domāju kas līdzīgs visiem tiem Gladiatora stila holivudas gabaliem pēc vienas piegrieztnes. Patiesībā filma ir savdabīga, atšķirīga, un man ļoti patika. Tā ir par Aleksandrijas bibliotēku, un filozofi Hipātiju, kas dzīvo laikā, kad kristietība sāk kļūt populāra un t.s. pagānismu aizliedz ar likumu. Kristieši filmā tiek attēloti kā barbariski fundamentālisti. Daži kritiķi velk paraleles ar mūsdienu Talibiem, kas fanātisma vārdā dedzina ēkas un liedz zināšanas. Tiek citēta bībele, kur tiek apspiestas sievietes un aizliegts tām mācīt un mācīties. Reliģiozie maniaki apsaukā zinātniekus un beigās nodedzina Aleksandrijas bibliotēku (Pareizāk – kādu no tās vēlākajiem variantiem, jo galvenā tās iznīcināšana jau bija notikusi iepriekš. Izpēte internetā liecina, ka filmā viss ir vēsturiski pareizi). Pirms religiozie fanātiķi mani sāk apsaukt – filmu pirms izlaišanas uz ekrāniem deva apskatīt Vatikānam, un viņi nekam neiebilda, tikai esot mēģinājuši vienoties, lai lieto mūsdienīgāku bībeles variantu kad tiek lasīts par sieviešu apspiešanu, jo redzi trīssimtajā mūsu ēras gadā tā (bībele) esot bijusi vēl nepieslīpēta. Filma ir skaista, tajā ir neliels attiecību apakšsižets, neliels biogrāfisks sižets, nedaudz vēstures, un nedaudz par to, ka kristieši patiesībā visu laiku ir bijuši tādi paši maitas, kādus piemēram Amerikāņi šodien mēģina apspiest tuvajos austrumos. Un nekas jau nav mainījies, sievietes un gejus joprojām baznīcā neviens nemīl. Filmas režisors ir Alejandro Amenábar (Abre los ojos, The Others, Mar adentro).

Citāti no filmām

normis@dodies.lv (normis) — Tue, 30 Nov 2010 07:44:27 +0000

Fantastisks saits, iespēja meklēt pēc frāzes no filmām un seriāliem. Atrod ne tikai filmas nosaukumu, bet arī frāzes kontekstu un laiku filmā: http://www.subzin.com/ .
Piemēram “I’m always home. I’m uncool.”

P.S.: Piedāvājums joprojām ir spēkā.

Futurama izcelsme

normis@dodies.lv (normis) — Mon, 05 Jul 2010 11:51:22 +0000

Vakardien no rīta noskatījos Futurama, un mani pārņēma viens no tiem “ir uz mēles gala bet nenāk ārā” momentiem, jo nespēju atcerēties ko man atgādina Futurama sākuma dziesmiņa. Nedaudz pagūglējot atklāju ko pavisam citu nekā biju gaidījis, tāpēc padalīšos ar pētijuma rezultātiem.
Protams, gribēju tikai piebilst, ka manā skatījumā visi šie “orģināli” ir daudz populārāki un nozīmīgāki par Futurama, un šis ieraksts ir vairāk domāts Futuramas cienītājiem kā izglītojošs ieskats mūzikas vēsturē.

Battle Royale un Bada Spēles

normis@dodies.lv (normis) — Tue, 09 Mar 2010 11:42:56 +0000

Sekojot iesāktajai kulta grāmatu sērijai, pēc Pottera un Twilight izlasīšanas izlasīju arī pirmo Bada Spēles grāmatu. Ir iegādāta arī otrā daļa angļu valodā, bet to pagaidām lasa Nora.
Grāmata saistoša un man tīri labi patika, taču nekādi nespēju to nesalīdzināt ar Battle Royale filmu (ekranizācija), ko biju redzējis pirms vairākiem gadiem. Cik salasījos internetā, fanāti protams jebkādas līdzības noliedz, un sižetam ar to neesot vairāk kopīga kā ar Lord of the flies, Running Man vai citām aptuveni līdzīgām grāmatām/filmām.

Filma par krēsliem (Twilight 2)

normis@dodies.lv (normis) — Tue, 09 Mar 2010 08:55:47 +0000

Vakardien skatījāmies Twilight otro daļu “New Moon”. Filma patiesībā tīri normāla, redzams ka palielinājies budžets un sieraini B-filmu efekti vairs acīs nekrīt. Šo filmu skatīties bija atšķirīgi, jo ir izlasītas visas grāmatas, tāpēc sižets šķita saraustīts un ļoti īss. Droši vien grāmatu nelasījušam cilvēkam tā neliktos.
Kāpēc es to daru? Nezinu, varbūt šādas grāmatas mani relaksē. Vienkārši teikumi, bet sava pasaule, nekādas smadzeņu piepūles.

Dīvaini, ka filmā (spoiler alert) tiek lietots vārds Werewolf, lai gan grāmatā tiek īpaši uzsvērts, ka Werewolf ir kas pilnīgi cits, jo tie ir aktīvi tikai pilnmēnesī.

Filmas un lidojumi

normis@dodies.lv (normis) — Fri, 26 Feb 2010 00:29:15 +0000

Šī diena velkas gaužām lēni, jo papildus tam, ka ir piektdiena, rītdien vēl jālido uz Vroclavu. Divi lidojumi! Esmu visai nepacietīgs cilvēks, un pirms jebkādiem pasākumiem, kas atšķiras no ikdienas, jūtos visai satraukts. Vēl jāsakravā pēdējās mantiņas, nedrīkstu aizmirst divus laptopus, kartīšu printeri, divus svītru kodu skenerus, statīvu, fotoaparātu, videokameru, webkameru, pagarinātāju, bezvadu skaņas sistēmu kamerai, un vēl dažādus citādus niekus. Ak jā, vēl GPS jo Vroclavā ir daži ģeoslēpņi, ja nu man vakarā paliks kāds brīvāks laiciņš. Lieki atgādināt, ka brauciens ir darba uzdevumā, un visus minētos niekus es neņemu līdzi tikai lai uz mani dīvaini skatītos lidostā.
Vakar skatījāmies Kyoto Sonata, Japāņu filmu par vidējās klases ģimeni, kas piedzīvo visādas problēmas, izjūk, un beigās atkal sanāk kopā. Tipiski Japāniski lēnā filma ar klusajiem pārdomu skatiem, bet man jau tādas reizēm patīk, līdz ar to izbaudīju. Nu varbūt nedaudz par miegainu brīžiem.

Divas džūlijas un 180 receptes

normis@dodies.lv (normis) — Mon, 08 Feb 2010 10:34:40 +0000

Noskatījāmies tādu filmu Julie and Julia. Pēc nosaukuma, un šķiet arī plakāta, biju iedomājies, ka tā būs pilnīgi cita tipa filma, noteikti nebiju gaidījis neko daudz.
Patiesībā filma bija ļoti jauka. Tā ir balstīta uz diviem patiesiem dzivesstāstiem, viens ir par vienu no amerikas slavenākajām pavārēm, un otrs ir par meiteni blogeri, kas nolemj gada laikā pagatavot pilnīgi visus ēdienus no slavenās pavāres grāmatas. Filma ir viegla, jauka un pavisam noteikti iesaku to noskatīties. Interesanti, ka praktiski viss ir balstīts uz patiesiem notikumiem, un Džulijas blogs joprojām eksistē. Merila Strīpa ekscentrisko, ļoti garo pavāri notēlo lieliski.

Avatar

normis@dodies.lv (normis) — Fri, 15 Jan 2010 09:00:41 +0000

Šai filmai treileri biju redzējis jau visai sen, un tas uz mani neatstāja nekādu iespaidu. Godīgi sakot uzreiz likās, ka tā ir kārtējā tīņu action filma, un man tādas nepatīk. Ignorēju un izmetu no galvas. Taču kad sākās lielā runāšana par Avatar 3D, un teju vai katrs no pazīstamajiem skeptiķiem no kino zāles izgāja kā jauns cilvēks, nolēmu arī pamēģināt.
Īsi sakot – filma ir fucking awesome!

Sižets protams ir pazīstams, taču viegli uztverams un interesants. Filmas ar līdzīgu domu ir uz kilogramiem, uzreiz vairākas filmas ienāk prātā, jau daudzreiz minētās Pokahontas un Paparžu ieleja, kā arī paša Kamerona “Abyss”. Cilvēks kas nonāk svešā vietā ar kādu konkrētu uzdevumu, taču iepazīst vidi, maina attieksmi, un nostājas pret savējiem. Te nu ir – sižets vienā teikumā. Taču filma ir daudz vairāk kā tas, lai arī holivudiska un dīvainā kārtā patriotiska (taču ne no amerikas skatpunkta), tā ir arī vizuāla bauda. Fantastiski dabas skati, neiedomājami labi 3D modeļi, motion-capture un lip-sync vēl neredzētā līmenī. Un protams 3D kino.

Skatamies filmas

normis@dodies.lv (normis) — Thu, 19 Nov 2009 00:48:00 +0000

Sen neko neesmu rakstījis par filmām. Filmas protams tiek skatītas daudz un dažādas, sekos nelielas atskaites par tām dažām, kuras atceros.
(500) days of summer. Man patika, ja to ņem kā standarta romantisko komēdiju. Tāda atšķirīga, nopietnāka, interesanti noformēta, plus man patīk Zooey kā aktrise un kā meitene.

Funny People – droši vien filmas idejas pametējs to noformulēja vienā teikumā “Divi komiķi – veiksmīgs biezais, un neveiksmīgs lūzeris – satiekas un mācas viens no otra kļūdām”. Nekādas dižās domas te nav, bet nu komēdija tā arī īsti nav. Dramēdija nedaudz. Ir tur joki, bet es nezinu, man ne pārāk. Nepavelkos uz Apatova filmām. Patika tikai daži tēli, daži joki.

Knowing

normis@dodies.lv (normis) — Wed, 22 Jul 2009 08:18:48 +0000

Vakar skatijāmies tādu filmu Knowing. Tur spēlē Nicolas Cage, un pēc sižeta apraskta šķita ka tā būs tipiska darba dienu vakara filma, kad negribas nomocīt sevi ar kādu spiedošu drāmas gabalu svešvalodā. Tāda, kuras IMDB parasti stāv ar sešām zvaigznītēm – default filma.
Patiesībā izrādijās labāk, un kopumā es teiktu ka man filma patika. Labākā tās īpašība bija sižeta sadalījums – netika muļļāta viena tēma, sākumā ir stāsts par tēva/dēla attiecībām un par skolām, tālāk parādas mistika ar skolā izvilktas laika kapsulas saturu, tad parādās dīvaini cilvēki kas izseko, tad smuki vizualizētas katastrofas, tad bībeles sižets, tad beigās pasaules gala draudi – īsi sakot lietas, katra no kurām varēja tikt izstiepta filmas garumā.

May the force be with you

normis@dodies.lv (normis) — Wed, 15 Jul 2009 08:52:51 +0000

Star Wars mūsdienās noskatīties nemaz nav tik vienkārši kā jebkuru citu filmu, pat ja tā ir sešās daļās neskaitot animētos starpnotikumus, jo, redzi, George Lukas ir savdabīgs režisors. Viņš filmām pieiet ar sirdi un dvēseli, un katrā no filmu pārizdevumiem (kino, vhs, laserdisc utt) viņš izveic nelielas izmaiņas, dažreiz pat visai lielas izmaiņas, un beigās kamēr mēs nonākam līdz atjaunotajai mūsdienu HDTV versijai, salīdzinoši ar orģinālo Kino variantu, filma jau ir krasi mainījusies.
Tāpēc man nācās veikt nelieli izpēti lai saprastu, kam īsti pakļauties – pjūristu viedoklim, vai George Lukas viedoklim.

Wrestler Milk Game

normis@dodies.lv (normis) — Fri, 20 Mar 2009 15:57:36 +0000

Beidzot noskatījāmies The Wrestler. Jaatzīst ka filma bija nedaudz savādāka kā biju gaidījis, filma tiešām jauka, par norietošu reslinga zvaigzni, par visādām dzīves problēmām, par to vidi kādā tāds cilvēks iespējams varētu dzīvot, par tās vides problēmām. Pilnīgi spēju iztēloties ka tas viss tā apmēram arī varētu notikt. Man jau patika, bet nezinu vai tik ļoti lai jūsmotu un liktu par best movie. Noteikti laba filma bet nekas ģeniāls. Filmā cīņu ainas ir sekundāras nozīmes, tās tiek rādītas tikai lai mēs saprastu kas īsti ir tas, ko šie cilvēki tur dara, un būtībā tās ir fona nozīmes. Galveno filmas daļu aizņem Randy Ram dzīves ikdienas ainas, tas kā viņš guļ, ēd, strādā veikalā, brauc pie meitas. Gandrīz dokumentāla filma. Interesants fakts, ka neskatoties uz tik ļoti dzirdēto vārdu Mikijs Rurks, es tā īsti nevarēju atpazīt nevienu no viņa citām (klasiskajām) filmām, ja vienīgi pēc nosaukuma 9 1/2 nedēļas.
Otra filma, kuru noskatījos dienu iepriekš, ir The Game ar Maiklu Duglasu un Šonu Pennu. Nesaprotu kā es šo biju palaidis garām, jo tā ir 1997. gada filma, un to režisējis Deivids Finčers (Alien, Se7en, Fight Club, Zodiac, Benjamin Button). Nezinu, itkā filma kā tāda nav tik īpaša, netradicionāla vai kā specifiski nofilmēta, bet tās sižets ir ļoti saistošs. Uzreiz jau bija nojauta par to, kas īsti filmā notiks, bet nevienu brīdi intriga nebeidzās, jo sižets mainījās ik pa brīdim. Ļoti ļoti interesanti izdomāts piedzīvojums, ar pavisam negaidītīem pavērsiemiem. Ļoti lieliem burtiem vēlos ieteikt nelasīt sižeta aprakstu, jo tas pamatīgi filmu var sabojāt. Par spīti tam, ka beigu dēļ ieliku filmai veselas 5 zvaigznes, tagad sāku domāt ka vajadzēja 4.5, bet neesmu drošs. Ģeniāls darbs tāpat. Ja tā padomā, filmu var pielīdzināt Fight Club, vienīgi Fight Club pavisam noteikti ir pelnījis 5* bet The Game pietiks ar 4.5*. Šeit piedalās arī Šons Penns, kurš ir galvenais tēls filmā Milk, tiesa šeit viņš ir daudz jaunāks un pilnīgi atšķirīgs.

Filma Amatieris

normis@dodies.lv (normis) — Fri, 13 Mar 2009 19:06:08 +0000

Ak jā, pavisam biju piemirsis. Noskatījāmies kārtējo Latviešu filmu. Filma ir par apšaubāma rakstura džeku, kurš papildus mācībām un salīdzinoši pieņemam darbam, pārdod zāli un tusē ar meiteni mākslinieci. Māksliniece, īstajā dzīvē starp citu dziedātāja Ksenija no “Tribes of the City”, iepazīstina puisi ar nopietnākiem narkodīleriem, un tas protams izraisa arī vairāk problēmas viņa dzīvē. Filma uzņemta ļoti labi, man patika gan operatora darbs, gan filmas gaita, vienīgais mīnuss – kā parasti – mistiskais ieskaņojums un teatrālā skaņa. Ne tik traki kā Rīgas Sargos protams, tas ir citas kategorijas crap, bet šeit arī nedaudz pietrūkst. Vēl nepārliecina daži dialogi, reizēm galvenais tēls nedaudz samāksloti runā, lieto nevietā visādus tīņu žargonismus, un bišku uzspēlē virs vajadzīgā. Bet tas nekas, filma tāpat bija baudāma, un man tīri labi patika. Ja viņu kāds ievietos IMDB un tad es to ievietošu Movielens, tad dotu viņai 3.5* no piecām.

Visādas filmas

normis@dodies.lv (normis) — Fri, 13 Mar 2009 14:44:57 +0000

Ja ir viens labs iemesls skatīties jaunas, sūdīgas tīņu filmas – tā ir attēla un skaņas kvalitāte. Gandrīz iesākām vakar skatīties itkā-ģeniālo Gandhi, bet pārdomājām, un sākām skatīties Wanted. Gandhi neskatījāmies jo bija jau vēls un filma ir virs trim stundām. Bet kas par atšķirību bildes kvalitātē! Ar visu to ka Gandhi itkā nāk no DVD, tas ir miglains un skan kā caur spilvenu. Turpretim Wanted burtiski eksplodē ar savu aso, skaidro attēlu, un dzidro skaņu. Tas pats bija ar jauno Betmenu un Iron Man. Pagaidām mans top 3 attēla kvalitātes ziņā no nesenajām filmām.
Nu jā, bet par to pašu Wanted. Nevarētu teikt ka filma ir mēsls, viņā bija savi baudāmi elementi. Ļoti iespaidīgi un kolosāli specefekti, pilnīgi neiespējamas cīņu ainas un tādas lietas. Bet sižets bija kas pilnīgi nesaprotams. Īsos vārdos atstāstot galveno vēstījumu – “kapēc sēdēt birojā un darīt vienmuļu darbu, ja iespējams sirdī tu esi slepkava! Ej nogalini nejauši izvēlētus cilvēkus lai atbrīvotu pasauli no liekuļiem”. Un tā pilnīgi nopietni pasniegta doma. Bija tur arī lērums sižeta caurumu un neskaidrību, kā arī citi trūkumi, bet beigās tāpat ieliku trijnieku no pieci, jo ja uz filmu skatās kā uz tādu datorspēles stila izklaides brīdi, tiktāl bija labi.

Skandalozā Twilight filmas recenzija

normis@dodies.lv (normis) — Tue, 10 Mar 2009 13:45:18 +0000

Vai tu esi redzējis Jumper? Līdzīga filma.
Neesi? Jumper bija tāds saraustīts romantika/action gabals ar specefektiem un bez īsta sižeta. Stāsts tur bija par puisi, kas pēkšņi atklāj ka spēj teleportēties un izmanto šīs spējas lai atriebtos skolas ļaunajiem puikām, un atņemtu smuko meiteni galvenajam mocītājam. Vai kautkā tamlīdzīgi, nav svarīgi.

Twilight ir pavisam sliktāki specefekti, bet sižeta vienkāršiba ir līdzvērtīga.

Es skatījos šo filmu, paturot prātā tik daudzos šīs filmas fanus, centos saskatīt nianses, kas viņiem tik ļoti liek jūsmot. Bet patiešām – vienīgais ko es spēju saskatīt, bija pelēcīgi simpātiskais pusis, kurš ar savu caururbjošo skatienu paralizē meiteni, un tas kā viņi visu laiku uzbudinās skatoties viens uz otru. Nē, patiesi – ieskatieties, ja nolemjat šo filmu apskatīt paši – teju katrā situācijā kad pārītis ir kopā, rodas sajūta ka viņiem abiem tūlīt būs orgasms. Pūš, elš, skatiens ik pa brīdim pazūd, kautko mīcās uz vietas. Baigi.

Par filmu vērtēšanu

normis@dodies.lv (normis) — Tue, 10 Feb 2009 10:36:50 +0000

Kad pēdējo reizi skatījāmies filmu (visai viduvēju, bet jautru Rock’n’Rolla, noteikti ne labākais no Guy Ritchie), skatītāju, kas liela daļa ir Movielens.org lietotāji, vidū izcēlās neliela nesaprašanās par vērtējumiem, kādus katrs dod dažāda tipa filmām (protams, nekas jau nav jādod, bet nu tomēr).
Pirmā reakcija protams bija nepareizā – ka mēs vienkārši dažādu gaumju dēļ, dažādām filmām piešķiram augstākus vai zemākus vērtējumus. Bet iedziļinoties argumentos, es sapratu ka problēma ir gluži cita – 3* manā uztverē ir cits līmenis, nekā piemēram Kažes vai Andreja izpratnē. Ņemot vērā kā kaže reaģēja uz manām 3* filmai Australia, es saprotu ka viņš uztver to kā visai labu vērtējumu.

Garlaicīgi spriedelējumi par filmām

normis@dodies.lv (normis) — Thu, 05 Feb 2009 13:37:32 +0000

Pāris dienas pēc kārtas skatāmies dažādas jaunās, pārsvarā Oskariem nominētās filmas. Īsas pārdomas par tēmu. Pirmkārt, dīvaini bet daļa filmu ir līdzīga stila, līdzīgas atmosfēras filmas. Gluži kā reizēm uznāk vēsturisko filmu bums, armagedonu bums, supervaroņu bums – šeit ir vesela romantisko drāmu strīpa.
The Reader ir skaista, bēdīga filma par jauna puiša un sievietes attiecībām, kas negaidīti un visai pārsteidzoši beidzas. Filma vedina attīstīt domas otrā virzienā kara jautājumos, par to kāpēc cilvēki rīkojas tādi vai citādi, un ka taisnība reizēm ir abās pusēs. Gluži kā pasniedzēja tēls filmā cenšas paskaidrot – jācenšas ir saprast arī “vainīgos”, un viņu motivāciju, kas – pretēji populāram uzskatam – nav gluži vienmēr maniakāli vardarbīgas tieksmes, bet arī piemēram izdzīvošanas instinkts, naivums, kauns. Man ļoti patika.

Kukushka, Interstate 60

normis@dodies.lv (normis) — Mon, 08 Dec 2008 11:11:15 +0000

Īpaši daudz krievu filmas apzināti skatījies neesmu, patiesībā mani viņas reti kad ir saistījušas, acīm redzot pārak ātri man mājās bija nelegālais kabeļvideo un es neesmu patiesais padomju bērns. Droši vien kopš kāda 1990g man mājās bija kabeļvideo kanāls, un pirms tam nelegālie VHS vakari kopā ar vecākiem pie viņu paziņām arī ir atmiņā palikuši.
Nav jau tā ka man pavisam neviena krievu filma nepatīk, pavisam nē. Bet tās ir nedaudzas.

Ziema un dažas filmas

normis@dodies.lv (normis) — Fri, 05 Dec 2008 11:00:38 +0000

– mammu, kad būs ziemas brīvlaiks?
– pēc divām nedēļām
– vai jau pēc divām nedēļām būs ziema?

Tādu sarunu šorīt dzirdēju trolejbusā. Interesanti, ja nu tiešām pienāks laiks, kad Latvijas skolās un bērnudārzos vajadzēs pārdefinēt vārdu Ziema no sniega kupenām un pikošanās, uz “auksts laiks, kad līst lietus”, un robeža ar rudeni paliks arvien blāvāka.

Vakar skatījāmies tādu interesantu filmu August Rush. Kopumā atmosfēra filmā ir ļoti patīkama, romantiska un sapņaina, bet tomēr nepamet sajūta ka filma bija uzņemta kā tāds videoklips, vai treileris. Brīžiem skaņa bija acīmredzami ierakstīta studijā, pat tad, ja dialogs vai mūzika skanēja uz ielas, tāpat arī daži no aktieriem bija ļoti nepārliecinoši. Par sižetu – nu, nebūtu īsti jāuztver šī kā filma ar sižetu. Viņu vajadzētu klasificēt kā mūziklu, lai arī viņa tas nav. Bet kā jau teicu, kopumā iedevu četras zvaigznes, tāda jauka motivējoša filma.

Amelie, un par filmām kā tādām

normis@dodies.lv (normis) — Tue, 02 Dec 2008 13:39:26 +0000

Vakar, sazin nu kā tas tā gadījās, bet skatījāmies Amelie. Filma jau neskaitāmas reizes bija redzēta, bet bija uznācis Amēlisks garastāvoklis, tapēc paēdām garšīgas vakariņas, un ar karstām tējas krūzēm rokās, ievēlāmies dīvānā un iegrimām filmā. Šī filma ir tuvu ideālam.
Tā ir tik pasakaini skaista, ka to grūti izteikt vārdos. Piecas zvaigznītes jau laikam neizsaka visu ko es vēlētos pateikt par šo filmu. Ja man vajadzētu atrast vienu lietu kas nav kārtībā ar šo filmu, es teiktu – temps. Sākumā filma pamatīgi uzņem apgriezienus, bet uz vidu sabremzējas un nedaudz sāk stiepties, bet tas būtu nemanāms sīkums. Citādi, tā ir neizsakāmas atmosfēras filma. Patiess baudījums.

Filmas

normis@dodies.lv (normis) — Mon, 24 Nov 2008 09:29:29 +0000

Pēdējās dienās esam skatījušies dažas patiesi izcilas filmas. Pateicoties iepriekš minētajam Movie Lens, kas man viņas ieteica noskatīties, balstoties uz citām filmām kas man patikušas.

Salinui chueok (Memories of a Murder) ir 2003. gada Korejiešu filma par pirmo dokumentēto sērijveida slepkavu Korejā. Filma brīžiem smieklīga, brīžiem ciniska, bet beigās ļoti pārliecinoša. Korejiešu kino baigi saņēmies, arī Host bija izcils.

Donnie Brasco ir viena no retajām filmām ar Džoniju Depu, kuras vēl nebiju redzējis – saku tā, jo tā ir sagadījies, ka lielākā daļā filmu kurās viņš spēlē ir ģeniālas. Patiesībā, neskatoties uz augstajām rekomendācijām, lieliskajiem aktieriem (papildus Depam – Als Pačino), tomēr filma man nelikās tik spēcīga kā dažas citas mafijas filmas (Godfather, Scarface, American Gangster). Kas gan nenozīmē ka viņa nav ļoti laba un tāpēc nesaņem manas 4.5*

Dead Poets Society (filma)

normis@dodies.lv (normis) — Wed, 24 Sep 2008 11:34:36 +0000

Varbūt tā ir sliktā video kvalitāte kopā ar šņācošo skaņas fonu, izbalējušās krāsas vai es nezinu kas, bet šīm astoņdesmito gadu filmām ir sava atmosfēra, kuru mūsdienās vairs nevar novērot. Ne jau visām. Šī filma plūst ļoti dabiski, un aktierspēle pārsvarā ir gluži vai dabiska.
Nekādu pārsteigumu par Robinu Viljamsu – viņš visās filmās ir pilnīgi vienāds, lai arī es nesaku ka tas ir gluži slikti. Atšķirībā no šīs konkrētās, viņam vienkārši parasti neveicās ar pašām filmām.

The Fall (filma)

normis@dodies.lv (normis) — Tue, 23 Sep 2008 10:24:45 +0000

Iedomājieties Ron Fricke burvīgos Koyanisquatsi un īpaši Baraka. Tad iedomājieties filmu Big Fish par cilvēku kurš stāsta neticamus piedzīvojumus krāsainā pasaku pasaulē.
The Fall būtībā ir šo abu daļēja kombinācija, no Baraka šeit pat ir tik daudz, ka spēcīgākie kadri ir 1:1 pārfilmēti. Atradu mājās Baraka un salīdzināju – vismas 4 ainas. No Big Fish šeit ir tikai ideja.

Diemžēl gadās, kad viens plus viens nav divi, bet aptuveni viens komats divi. Tā ir arī ar šo filmu. Ši filma varēja būt pasakaini mistiska, sarežģīta un sapņaina. Piemēram kā The Fountain. Bet totāli pievīla aktierspēle un saraustītais sižets. Doma bija ļoti laba, bet tā nebija pietiekami izstrādāta.

Sēžot uz žanru sētas

normis@dodies.lv (normis) — Mon, 15 Sep 2008 14:04:38 +0000

Man jau vienmēr ir bijušas problēmas ar žanriem – sākot jau protams ar mūziku. “Vai šis ir Prog, vai tomēr Art roks, vai varbūt daļēji Phychedelic Indie, ar nelielām Rock’n’roll saknēm?” Esmu tam atmetis ar roku, un klausos to kas patīk, nedomājot par to, kurā no kategorijām es ietilpstu (metālisti pret reperiem?).

Filmām to žanru oficiāli nav ne tuvu tik daudz cik mūzikai, bet tomēr ir problēmas.

Pirms diviem ar pusi gadiem (ārprāts cik sen) skatījāmies filmu Everything is Illuminated ⁽¹⁾. Tāda sapņaina, brīžiem drūma, brīžiem smieklīga filma par cilvēku kurš dodas ceļojumā uz Ukrainu pie saviem radiniekiem. Filma ir ļoti skaisti uzfilmēta, un manās acīs vairāk ir dīvaini traka (traks kā “insane”) nekā bēdīgi dramatiska.

The Soviet Story

normis@dodies.lv (normis) — Tue, 05 Aug 2008 16:20:03 +0000

Lasīju The Economist filmas recenziju, un pamanīju vienu interesantu faktu.

Russian historian Aleksander Dyukov has said he wants to kill the Latvian director of the Soviet Story, a documentary on Soviet era atrocities, and to burn down the Latvian embassy

Ar šādiem komentāriem un attieksmi lieliskais krievu “vēsturnieks” tikai apstiprina filmā izteikto domu par agresiju ar kādu padomju savienība risināja problēmas. Vai nav fantastiski?

“The film’s aim is to expose modern Russia’s blindness to the criminal history of the Soviet Union” un vēsturnieks atbild ar agresiju un blindness. Viņš būtībā ar savu darbību apstiprināja filmas pamata ideju.

The Soviet Story

normis@dodies.lv (normis) — Wed, 18 Jun 2008 11:04:11 +0000

Nedomāju ka es pateikšu ko jaunu, jo šī filma jau pietiekami iztirzāta, un paspējusi sacelt tādu ažiotāžu krievvalodīgo vidū, ka man godīgi sakot sāk palikt bail naktī vienam apkārt staigāt (labi ka es to nedaru).
Filma uztaisīta ļoti profesionāli, komentārs ļoti labi ierunāts, viss pārliecinoši noformēts un izstāstīts. Tiešām visu cieņu filmas tehniskajai pusei. Kā jau tie vēsturnieki teica pirms filmas mini-diskusijā (ko rādija LTV1) – vēsture vienmēr būs subjektīvs temats, un nekad nebūs tā ka visi piekritīs konkrētām notikumu interpretācijām. Nevajadzētu tagad sagaidīt ka kāds izveidos filmu par otro pasaules karu kas visiem liksies korekta.