Ķīna 2025: Trešoreiz
Un tā, cikls sākas no jauna - lai arī savulaik Āziju esam izceļojuši krustu šķērsu, tas bija tad, kad dēls vēl bija mazs, tagad viņš grib šīs valstis redzēt arī apzinātā vecumā — man prieks, es labprāt vēlreiz braucu uz Taizemi, Japānu un tagad Ķīnu, ar ģimeni jau trešo reizi. Pēdējoreiz Ķīnā bijām pirms 9 gadiem, katrā braucienā esam bijuši kādā citā reģionā, tāpēc kopumā šo valsti esam redzējuši jau diezgan labi.
Uz kurieni šoreiz?
Ja pirmajā braucienā bijām vairāk ziemeļu pusē, otrajā bijām vairāk dienvidos, šo braucienu nolēmām sākt Šanhajā, kas ir tāda visai zināma pilsēta un kuru gribējās redzēt. Plānošanu joka pēc nodevu pilnībā mākslīgā intelekta rokās (LLM), iedodot datumus un lidmašīnu laikus sākumā ChatGPT un tad viņa izstrādāto detalizēto plānu dodot DeepSeek, lai labo kļūdas un uzlabo vilcienu laikus un tml. Ja vēl norāda dažādas savas preferences un vēlamo tempu, viņi plāno ļoti labi un norāda pat uz visādām niansēm, no kuras stacijas labāk braukt, cikos labāk ņemt vilciena biļeti, lai nebūtu pārāk agri jāmostas hotelī utt. Bija tāds kā joks, nez uz kurieni mūs tas AI aizvedīs, bet beigās plāns bija sanācis ļoti labs. Pāris lietām strikti nepieturējāmies, bet nu anyway, lieliski, ka šāda iespēja pastāv.
Pirmā lieta, ko ļoti gribēju izdarīt - izbraukt ar Šanhajas magnētiskās levitācijas vilcienu. Biju domājis, ka tas man būs pirmais, bet kā izrādijās vēlāk, es jau pirms gada pats to neapzinoties biju braucis ar tādu Japānā, kur uz Ghibli parku ved tāda Linimo līnija, pa kuru arī brauc MagLev. Diemžēl Šanhajas MagLev bezriteņu vilciens brauc “tikai” uz 300km/h, jo kaut kad 2021. gadā tā braukšanas ātrums esot ticis ierobežots, pāris gadus iepriekš ar to varēja izbraukt uz 420km/h.
Viesnīcu bijām paņēmuši uz trīs naktīm, lai būtu laiks kārtīgi iepazīt pilsētu. Pēc īsā vilciena brauciena pārkāpām modernajā Šanhajas metro, kas mūs aizveda kādus 500 metrus no viesnīcas, kuru bijām paņēmuši Jing’an rajonā. Nekad jau nav baigi labi skaidrs, kurā rajonā ērtāk ņemt viesnīcu, bet nu Ķīnā tas ir vēl grūtāk, jo ja nav Google maps, pie kā visi tik ļoti pieraduši, tad jāpaļaujas uz ķīniešu karšu programmām, kur nav ne street view, ne normālu bilžu. Par to kurš rajons foršāks jau arī domas dalās, īpaši ja runa par lielām pilsētām. Vienam patīk tuvums metro, citam patīk tūristu gājēju ielas, citam gribas klusumu vai plašas iespējas paēst. Mūsu viesnīca bija izvēlēta patālu no tūristu centra, jo vēlējos klusāku rajonu, kas vienlaikus ir moderns un kur ir ko paēst.
Pašā viesnīcā pirmā lieta, kas mūs pārsteidza bija roboti. Vestibilā braukalēja tādi kā putekļusūcēji roboti, tikai tādi stipri augstāki, nu cilvēka vidukļa augstumā. Iekāpjam liftā, piebrauc robots, ķīniešu valodā atvainojas, iebrauc ar mums liftā. Tad izbrauc ārā savā stāvā kur viņam vajag, aizbrauc pie kāda no numuriņiem, piezvana un izrādās, ka vienkārši piegādā ēdienu un citus sūtijumus, ko viesnīcā paliekošais ir pasūtijis.
Domājām, ka tā ir mūsu viesnīcas īpatnība, bet nē, tādi roboti bija gandrīz visās pārējās viesnīcās arī pēc tam.
Tas ko tajā brīdī vēl nezinājām, bet uzzinājām jau nonākot pie viesnīcas - Ķīnā ir ārkārtīgi ērta nomājamo velosipēdu sistēma. Līdzīgi kā pie mums skrejriteņiem, viņiem teju katrā krustojumā ir iezīmētais kvadrātiskais laukums, kur var paņemt un nodot ērtus, modernus un lētus velosipēdus. Tie maksā lēti un tie ir visās lielajās pilsētās. Tāpat kā pilnīgi visas lietas un pakalpojumus Ķīnā, arī velosipēdus var paņemt izmantojot WeChat vai AliPay, noskenē QR kodu, izvēlies dienas biļeti vai maksu par minūtēm un dodies ceļā. Tā arī nākamajā rītā paņēmām riteņus un izbraukājām gan savu, gan netālo French Concession rajonu, kas ir vienkārši burvīgs. Tīras un zaļas ielas, visur ir velosipēdu joslas, daudz jauku kafejnīciņu, mierīga satiksme, īstākā velosipēdu paradīze.
Pirmais iespaids bija lielisks! Zaļa un klusa pilsēta, daudz dažādu apskates objektu, gan modernu, gan klasisku. Ļoti liela labu ēstuvju un kafejnīcu izvēle, visi iespējamie pasaules brendu veikali, moderns un tīrs.
Pirmajā dienā gan ik pa brīdim uzlija lietus, kas varētu šķist kā mīnuss, bet tā kā bija kādi 24 grādi, tad realitātē bija silti un lietus katrā reizē nelija ilgi un patiesībā tas mums pamatīgi atviegloja pārvietošanos. Kad turpmākajās dienās lietu aizvietoja karstums, atcerējāmies patīkamās pirmās dienas, kad bija lietus un svaigāks gaiss.
Sākotnējais plāns bija apskatīt dažādas modernas hipsteru ielas, visādus stilīgos jauniešu rajonus. Daudzās valstīs ir tā, ka ārpus vecā centra, pa nomalēm tiek būvēts viss kas jauns, atjaunoti dažādi vecie rajoni, pamestas rūpnīcas pārtop par moderniem mākslas centriem utt. Tāpat arī Šanhajā. Gan AI, gan dēla TikTok atrastie ieteikumi aizveda mūs uz visādām interesantām vietām, veikaliņiem un kafejnīcām. Pārsvarā braucām ar velosipēdiem, garākus pārbaucienus ar metro. Tāpat kā velo, arī metro ir ļoti vienkārši - visiem telefonā bija AliPay ar piesaistītu kredītkarti (dēlam ir Revolut Junior), AliPay ir sadaļa “Transit”, kur katrā pilsētā ar pāris klikšķiem var aktivizēt vietējo metro biļeti un tad tikai atliek uzspiest uz tās, parādās QR kods, kuru parāda Metro vārtiņu skenerim un tiek iekšā. Brauciens daži desmiti centu.
Šanhajā mums ļoti patika, ērti visur tikt ar velosipēdu, tīras un klusas ielas, maz cilvēku, mierīga satiksme. Tikai tur pašā centrālajā gājēju ielā, kura beidzas pie “The Bund” (krastmalas promenāde) bija tāds “Vecās Šanhajas” sajūta ar vecākām ēkām, nedaudz vairāk tūristiem.
Piekraste ir obligāts apskates objekts, jo nu turienes paveras skaists skats gan uz upes otrā pusē esošo TV torni, gan no tās puses uz mūsu pusē esošajām koloniālās arhitektūras ēkām (tur dažādas Franču laika muitas ēkas utt.). Sagaidījām tumsu un sabildējām pilsētu, izbraucot ar kuģīti.
Pēc tam devāmies apskatīt atjaunoto Yuyuan ielu, kurā atkal jau pilns ar visādām smukām vecām ēkām.
Pēc pāris dienu braukāšanas pa pilsētu, trešajā dienā devāmies dienas izbraucienā uz vietu uz kuru brauc pilnīgi visi, kas nonāk Šanhajā, Sužou, jo tā ir tāda kā mūsu Sigulda vai Jūrmala uz kurieni sūta visus, kas te pavada ilgāk par pāris stundām. Uz Suzhou var pusstundas laikā nonākt ar vilcienu, taču no stacijas līdz pašai vecpilsētai ir jābrauc ar taksi. Tāpat kā velopsipēdus, arī takšus ļoti ērti rezervēt no minētajām aplikācijām, princips tāds pats kā mūsu Bolt/Uber utt.
Nezinu ko es biju iztēlojies, bet Sužou nebija nekas tik šokējoši must see, vienkārši tīri jauks rajons ar vecām ieliņām un diezgan daudz tūristiem (protams, ka vietējiem, jo pat Sužou varēja sastapt varbūt 2-3 baltos cilvēkus).
Galvenais apskates objekts bija Humble Administrator’s Garden, kas ir ļoti liels un skaists Ming dinastijas klasiskais dārzs ar visādiem celiņu labirintiem, skaistām pagodām, tiltiņiem un visādiem smuku fotogrāfiju punktiem (kur gan grūti kaut ko nobildēt, jo ir diezgan konstanta apmeklētāju plūsma).
Tā nu izstaigājuši dārzu un veco ieliņu rajonu ārpus tā, iedzērām garšīgu auksto tēju ar augļiem par 0.70EUR par puslitra krūzi, nolēmām doties atpakaļ uz Šanhaju.
Trīs dienas Šanhajā likās kaut kā pamaz, īpaši ar izbraucienu uz Sužou, bet nekas, priekšā bija vēl daudz interesantu vietu, ko apmeklēt. No rīta, sēžot pie viesnīcas brokastu galda, pasūtijām vilciena biļetes braucienam pēc pusotras stundas, tad devāmies uz metro un tālāk uz Shanghai-Bei dzelzceļa staciju.
Vai Ķīnā kaut kas ir mainījies?
Jā, tas bija tāds liels jautājums. Iepriekš Ķīnā bijām bijuši pirms 8-9 gadiem, toreiz es teiktu, ka individuāla ceļošana Ķīnā bija grūtības līmenī 8/10, jo neviens nesaprata angļu valodu, nevienā lielajā tūristu objektā nebija infastruktūras, lai ierastos ar sabiedrisko, viss bija orientēts uz lokālo tūristu grupu autobusiem, bija grūtības izņemt vai samainīt skaidro naudu, nebija iespējams rezervēt vilcienu biļetes pašam (tikai caur aģentūru), nebija iespējams lietot nevienu no maksāšanas lietotnēm ar ārzemju kredītkarti, ātrvilcienu stacijas atradās nekurienes vidū, no kurienes bija pagrūti nokļūt pilsētā, ēdieni galvenokārt bija absolūti neizprotami un nevarēja atrast gandrīz neko no “mums saprotama ķīniešu ēdiena”, nebija tādas lietas kā kafija utt. utjp.
Tagad pilnīgi viss no minētā ir mainījies. Pa to laiku Ķīna ir uzbūvējusi jau vairāk kā 80'000KM ātrgaitas dzelzceļu līniju un ar ātro vilcienu var aizbraukt gandrīz jebkur. Stacijas tagad ir apaugušas ar pilsētu, ir sabiedriskie, ir takši (Uber/Bolt stila = DiDi). AliPay ļauj noskenēt QR kodu uz restorāna galdiņa, kur uzreiz parādās menu ar bildēm, kuru piedāvā iztulkot. Skaidro naudu nav vajadzības izņemt vispār - nekur un nevienu reizi nebija vajadzības pēc skaidras naudas! Vilcienus tagad var rezervēt un apmaksāt kaut pusstundu iepriekš ar Trip.com vai to pašu AliPay, turklāt vairs nav vajadzības izņemt biļeti kasēs, ieeja vilcienā ir noskenējot pasi un viss. Pilsētās ir ļoti daudz mūsdienīgu kafejnīcu un ēstuvju, lielākā grūtība tagad ir izvēlēties kur tieši ēst, nevis ko. Īsi sakot, ceļošanas ērtība tagad ir tā uzlabojusies, ka es pat varu visai droši teikt, ja jums nav problēmu rīkoties ar viedtālruni un iemācīties aplikācijas, tad nebūs nekādu problēmu ceļot Ķīnā. Tik daudz izmaiņu un viss, kas iepriekš biedēja, ir atrisinājies!
Ja neskaita ceļošanas organizēšanas izmaiņas, vēl patīkami pārsteidza, ka ir pilnībā pazudusi toreizējā bezgaumība, vairs dabas objekti nav pārbāzti ar krāsainiem mirguļojošiem LEDiem, nesmukiem plakātiem utt. Tagad viss tāds tīri gaumīgs un dabiskās krāsās, daudz simpātiskāk.
Vēl viena lieta, kas bija mainījusies, gandrīz pazudušas kaitinošās tantes, kas iepriekšējos braucienos lielos daudzumos dominēja visos tūrisma objektos, milzīgās organizētās grupās spraucās visur, trokšņoja un visādi nepieklājīgi uzvedās. Tagad to vietā ir nākusi izteikti visur redzama jaunā paaudze, arī vietējo tūristu grupas pārsvarā sastāv no jauniešiem, tie uzvedas daudz pieklājīgāk un pārsvarā vienkārši visu fočē vai skatās telefonos.