2026 Eiropa on normis raksta

Why Poland

normis@dodies.lv (normis) — Sat, 08 Aug 2026 00:00:00 +0000

Polijā

Mēs jau vairākas reizes esam ar automašīnu braukuši vidēji lielus un lielus apļus pa Eiropu, bet šis brauciens nu nekādi nebija tāds pats kā iepriekšējie. Tas gan nav nekas pārsteidzošs, tu, dārgo lasītāj, taču mani pazīsti. Mani ceļojumi nekad nav tādi paši kā iepriekšējie. Varbūt izņemot otro Japānas braucienu.

Kas šoreiz bija citādi? Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, galvenās atšķirības bija tas, ka šis bija mūsu garākais un tālākais brauciens ar auto (6350 km), turklāt elektroauto. Un tas, ka Eiropā risinājās karstuma vilnis un bija neliels risks, ka tas būs traucēklis. Ā nu vēl tas, ka braucienā paņēmu līdzi tikai analogo fotoaparātu, t.i. fotografēju uz fotofilmas.

Atpakaļ pilsētā un viss pārējais

normis@dodies.lv (normis) — Thu, 26 Jun 2025 09:00:00 +0000

Uz Nandzjinu

Taksists, kurš mūs veda no Huangshan dzelzceļa stacijas uz Bishan ciematu, bija iedevis mums savu WeChat kontaktinformāciju un bija teicis, ka labprāt mūs vedīs arī atpakaļ. Tad nu uzrakstīju viņam čatā un sarunājām, ka no rīta pēc brokastīm būs mums pakaļ.

Brokastis jau atkal bija tās pašas, visai dīvainas, cepta ola, nūdeles buljonā, kaut kādi tvaicētie bao. Paēdām, nevienu tā arī nesatikām, novērtējām cik interesanti veidotas senās ēkas, tikai koka tapas un nevienas naglas. Tad arī taksis bija klāt. Braucām uz staciju, kas prasīja vairāk kā stundu.

Westlake un velosipēdi laukos

normis@dodies.lv (normis) — Wed, 25 Jun 2025 09:00:00 +0000

Ceļojums sākas pa īstam, jo pametam pirmo pilsētu un dodamies tālāk, dziļāk Ķīnā. Vilciens mūs aizved uz Hangzhou, kas pazīstama ar to, ka šeit bāzējas Alibaba Group (Alibaba/Alipay/Aliexpress), kā arī ar mitrājiem, tējas laukiem un Westlake ezeru.

Mēs, savukārt, nebraucām ciemos pie Jack Ma, bet uzreiz jau izkāpuši vilciena, ar metro pārbraucam līdz centram un tad, izkāpuši no metro, izsaucām DiDi taksi un devāmies uz nedaudz nostāk esošo Westlake. Westlake ir tāds kā “Mežaparks pie Ķīšezera”, nedaudz nomaļus esošs rajons ar zemu apbūvi, daudz parkiem, klusiem tempļiem un skaistu lielu ezeru. Mūsu nakstmītne bija izvēlēta pavisam tuvu Lingyin budistu tempļu kompleksam, kas nozīmēja, ka apkārtnē bija diezgan daudz veģetāriešiem draudzīgu ēstuvju.

Trešoreiz

normis@dodies.lv (normis) — Tue, 24 Jun 2025 09:00:00 +0000

Un tā, cikls sākas no jauna - lai arī savulaik Āziju esam izceļojuši krustu šķērsu, tas bija tad, kad dēls vēl bija mazs, tagad viņš grib šīs valstis redzēt arī apzinātā vecumā — man prieks, es labprāt vēlreiz braucu uz Taizemi, Japānu un tagad Ķīnu, ar ģimeni jau trešo reizi, lai arī komandējumos esmu bijis vēl šur tur Ķīnā. Pēdējoreiz te bijām pirms 9 gadiem (ak vai, kā skrien laiks), bet katrā braucienā esam bijuši kādā citā reģionā, tāpēc kopumā šo valsti esam redzējuši jau diezgan labi.

Konstantinopole

normis@dodies.lv (normis) — Mon, 24 Mar 2025 00:00:00 +0000

Es tiešām nebiju gaidījis, ka man tā patiks Stambulā, bet pēc šī nelielā izbauciena uz šo Turcijas pilsētu, tā ir iekļuvusi kaut kur manā top 5 lielpilsētu sarakstā.

Vai zinājāt, ka Stambula ir lielākā pilsēta Eiropā (ja to ieskaita Eiropā, jo puse no tās ir Āzijā)? Vai zinājāt, ka Stabula eksistē jau gandrīz 3000 gadus, iepriekš saukta Konstantinopole, iepriekš saukta Jaunā Roma, iepriekš saukta Bizantija? Vai zinājāt, ka tā bija gan Romas/Bizantijas, gan Osmaņu impērijas galvaspilsēta un vārti uz Zīda Ceļu?

Japāna 2024: Nagoya, Totoro un Kyoto

normis@dodies.lv (normis) — Thu, 20 Jun 2024 20:03:45 +0000

Atgriezušies no Nikko, turpinājām izbaudīt Tokiju. Nu un es saku izbaudīt ļoti burtiski. Man tā patīk Tokijas mazākās ielas. Es jau laikam iepriekš rakstīju, bet cilvēkiem ir priekštats, ka populārajās Āzijas lielpilsētās viss sastāv no stiklotiem debesskrāpjiem, bet tā nav un tas noteikti nav tas uz ko es braucu skatīties. Visvairāk man patīk tās mazās sānieliņas, knapi tik platas, cik lai izbrauktu nelielie japāņu auto. FamilyMart veikalu džingls un interesantie ēdieni tajos (he, noskanēja galvā tikko). Tīrība un drošība.

Japāna 2024: Tokija un apkārt

normis@dodies.lv (normis) — Tue, 18 Jun 2024 20:03:45 +0000

Iepriekšējos braucienos biju ļoti iemīlējis Tokiju, tāpēc šajā braucienā gribēju te pavadīt vairāk laika. Bijām rezervējuši labu hoteli ērtā lokācijā, kuru plānojām izmantot kā tādu bāzes mītni. Viesnīca atradās tieši blakus Sensoji templim, pie gājēju ielas, tāpēc pēc iečekošanās uzreiz devāmies vakara pastaigā pa rajonu. Templis tumsā ir ļoti iespaidīgs, izstaigājām tā apkārtni, tad devāmies paēst pirmo suši savā braucienā.

Jāpiebilst, ka Japānā suši pamatīgi atšķiras no tā piedāvājuma, pie kura esam pieraduši te Latvijā. Tā kā tur ir pieejamākas svaigas zivis no okeāna, lielāks uzsvars ir uz suši Nigiri, kas ir svaigas zivs šķēle uz suši rīsiem. Tāpēc tiem, kuri pieraduši pie te populārajiem maki rullīšiem, tur reizēm nākas pameklēt, vai īpaši pasūtīt tos.

Japāna 2024: Ōsaka

normis@dodies.lv (normis) — Mon, 17 Jun 2024 20:03:45 +0000

Tāpat kā toreiz, arī tagad bija neliels šaubu putelis kaut kur apziņas dziļumā, ja nu šoreiz vairs nebūs tik labi? Ja nu būs daudz tūristu, ja nu būs zudusi kaut kāda pirmās reizes maģija? Galu galā, tas nebūtu pārsteidzoši, biežāk ceļojot, pierod pie visa atšķirīgā. Es atceros savu pirmo braucienu ārpus Latvijas — uz Lietuvu. Katrs jocīgais un nesaprotamais uzraksts šķita pārsteidzošs. Mājas bija citās krāsās, ceļazīmes bija jocīgas. Pat gaiss smaržoja citādi. Pēc tam tās sajūtas ar laiku izbalēja. Tad šo īpašo sajūtu noķēru pirmo reizi aizbraucot uz Vāciju. Pēc tam jau tikai uz ASV un tā ar vien tālāk. Tāpēc nedaudz šaubījos, kā nez būs.

Japāna 2024: Dreams

normis@dodies.lv (normis) — Mon, 10 Jun 2024 14:37:34 +0000

Uzlēcošās saules zeme Japāna. Suši, geišas, tīrība, tradīcijas, nākotnes ainas ar kapsulu viesnīcām un lietussargu automātiem. Hmm, izklausās, ka šis ir jau lasīts iepriekš, vai ne?

Jā, Japānā esmu bijis gan 2013. gadā kopā ar ģimeni, gan arī kaut kad 2018. gadā komandējumā no darba.

Taču šis jaunais ceļojums tika organizēts nedaudz citādi kā parasti, turklāt tā ievads ir garš un mokošs. Pirmkārt, tāpat kā es, arī mana māsa jau kopš pamatskolas laikiem “fano” par Japānu. Man šķiet, ka visai daudzus cilvēkus vilina šī tālā valsts, tāpēc nekāds baigais pārsteigums tas nav. Atšķirībā no manis, māsa tā arī nekad nebija atradusi iespēju aizbraukt, tāpēc ienāca prātā viņai vienkārši uzdāvināt lidojuma biļeti. Un tā kā arī man pašam tik ļoti tur patika, principā tas bija vienkārši kā “brauc mums līdzi” dāvinājums, jo paši, loģiski, arī gribējām braukt.

Taizemes trešais raksts

normis@dodies.lv (normis) — Mon, 20 May 2024 09:39:17 +0000

Pēdējā Chiang Mai dienā apmeklējām stilīgu “Foto” tēmas kafejnīcu, vakarā bijām kādā dzīvās mūzikas bārā, peldējāmies nelielajā baseiniņā un izbaudījām brīvdienas.

Taizemē ir daudz visādu pludmaļu, bet tā kā pēc Ukrainas kara sākuma, čupām krievu ir izbēguši no dienesta un aizbēguši uz siltajām zemēm, tad man bez jokiem nācās googlē meklēt “Thai beaches without russians”. Un kā izrādās, tas pat nav tikai man ienācis prātā – internets pilns ar jautājumiem par šo tēmu.

Taizemes otrā daļa

normis@dodies.lv (normis) — Mon, 15 Apr 2024 12:13:08 +0000

Āzijā iesaku uzinstalēt AirAsia lietotni un skatīties visus lidojumus tur. Tā no visām lētajām aviolīnijām ir viena no ērtākajām un lētākajām. Un kvalitātes ziņā pārsvarā ir pārāka par mūsu AirBaltic. Tā teikt, best of both worlds. Atrast un nopirkt lidojumu ir tiešām tik vienkārši kā mūsu galā ar Mobilly nopirkt biļeti vilcienam vai autobusam.

Chiang Mai paņēmām Grab taksi (tāds kā mūsu Bolt taxi vai Uber) un devāmies uz iepriekšējā dienā rezervēto viesnīciņu. Šoreiz tā bija daudz mazāka, privāta, nedaudz “backpacker style”, pamatīgi ieaugusi tādā kā slēptajā pasaku dārzā. Pēc fancy shmancy Hiltona, kurā bijām palikuši pirms tam, te pārgājām uz mugursomnieku dzīvi — un ne jau arī nejauši. Pati Chiang Mai ir ļoti piezemēta un tāda ar hipiju auru gaisā.

Taizeme piecpadsmit gadus vēlāk

normis@dodies.lv (normis) — Wed, 13 Dec 2023 11:56:29 +0000

Bangkoka

Pirmo reizi Taizemē bijām savā kāzu ceļojumā, 2008. gadā. Pats tieši kā biju bijis Indijā un Singapūrā, tāpēc ļoti bija iespīdējušās acis uz Āzijas valstīm, kas mudināja kāzu ceļojumu plānot tieši kaut kur Āzijā. Toreiz braucām it kā primāri uz Laosu, bet beigās sanāca pusi uz pusi abās. Un kā mēs iemīlējāmies Āzijā, ak vai.

Tad nu beidzot bija pienācis laiks atgriezties ar ģimeni. Idejas bija dažādas, bet, kad sāku tā nopietnāk ķerties pie plānošanas, sapratu, ka pēc garākās ceļošanas pauzes (Covid et.al) uz maksimālu vērienu neesmu gatavs. Nolēmām šo taisīt kā tādu maigo pirmo soli ceļošanas atsākšanā un nekur baigi “netrakot”.

Somijas arhipelāgs

normis@dodies.lv (normis) — Wed, 04 Aug 2021 08:44:05 +0000

Reizēm lasi tādus tekstus kā “Simts gadu karš” un aizdomājies, patiesībā tik neaptverami ilgs periods, bet tagad tikai trīs vārdi vēstures grāmatās. Interesanti, cik ilgi turpināsies COVID-19 laiks un cik ļoti mēs to atcerēsimies pēc gadiem padsmit, pārdesmit. Var būt, ka visi ierobežojumi drīz beigsies un strauji atgriezīsimies normālā dzīvē, kā Igauņi šobrīd. Man jau šķiet, ka tik ātri tas nebeigsies un šīs rindas lasīt kādu dienu būs ļoti interesanti.

Malaizija

normis@dodies.lv (normis) — Mon, 27 Jan 2020 13:25:00 +0000

Tu, dārgo lasītāj, jau sen zini, cik ļoti es mīlu Āziju un kāpēc. Bet vai zināji, ka mana mīlestība pret Āziju sākās tālajā 2006. gadā, kad darba komandējumā nedēļu dzīvoju Singapūrā? Tas brauciens pats par sevi bija viens no pirmajiem maniem braucieniem ārpus Latvijas, kā šķiet, otrais brauciens ārpus Eiropas. Tas noteikti bija faktors tam, kāpēc viss likās tik ļoti wow, bet ja tā padomā, Singapūra ir tāda ārkārtīgi mīksta vieta, kur spert pirmo soli Āzijā. Mēs tieši ar Noru runājām, ka ar šodienas acīm skatoties, Singapūrā ir ļoti maz tipiskās Āzijas un tāpēc pirmreizējam viesim šeit ir maz kultūršoka, bet ļoti daudz no labajām Āzijas īpašībām. Bet te nu atkal aizsteidzos notikumiem pa priekšu.

Divas Korejas

normis@dodies.lv (normis) — Tue, 30 Apr 2019 08:00:00 +0300

Pēdējā pietura Taivānā bija Kaohsiung. Tur pašā pilsētā īpaši neiegriezāmies, tikai izskrēju aplīti pēc skaidrās naudas, ar kuru nopirkt vilcienu biļetes līdz lidostai. Lidojām trīs stundas ar AirBusan, kurš mūs pa tiešo nogādāja Korejā – Busanas pilsētā. Es zinu, ka latviski laikam jāsaka Pusana, bet tas šķiet jokaini un nepareizi, turklāt, kā skatos, pat Diena un Delfi raksta “Busana”, tāpēc atvainojos, bet es arī tā darīšu.

Biļete lidojumam no Taivānas uz Koreju vienam cilvēkam maksāja aptuveni 100EUR.

Divas Ķīnas

normis@dodies.lv (normis) — Sat, 20 Apr 2019 08:00:00 +0300

Katru ceļojuma aprakstu iesāku ar pāris teikumiem par to, kā nonācām līdz domai braukt uz konkrētajām valstīm. Laikam jau nav noslēpums, ka mums ar Noru sirdij tuvākā pasaules daļa ir tieši Āzija. Tajā ir silti, droši un nav īpaši dārgi. Cilvēki ir jauki un ēdieni ir garšīgi. Skatoties pasaules kartē, kur atzīmēju savus braucienus, bija visai uzkrītoši plankumi – nebiju bijis nedz Taivānā, nedz Korejā. Tad nu beidzot bija pienācis laiks turp doties un noskaidrot, kā tad tur īsti ir.

Zīda ceļš

normis@dodies.lv (normis) — Mon, 11 Mar 2019 08:00:00 +0300

Pirms šī brauciena ievēroju, ka cilvēki dalās divās daļās. Tie, kuri Uzbekistānu sauc par Uzbekiju un zin tikai to, ka tā ir bijusī Padomju republika, kuras galvaspilsētā Taškentā ir karsti … un tad ir daži citi, par kuriem sapratīsiet, izlasot šo rakstu. Kaut kādu laiku atpakaļ, es noteikti biju pie pirmajiem, jo tik tiešām, nezināju par šo valsti itin neko. Atceros, ka skolā, ienākot klasē, skolotāja teica “te taču ir tik karsts kā Taškentā, atveriet logus!”. Tas arī viss. Kāpēc tur vispār jābrauc? Vai tad bijušajās padomju valstīs (izņemot Latviju, loģiski, dā), nav tikai pretīgas pelēkas blokmājas, bedres un jukuši diktatori (okei, tas viss gan laikam ir arī Latvijā)?

Minska

normis@dodies.lv (normis) — Fri, 30 Nov 2018 00:00:00 +0000

Tā nu es te lēnām krāsoju pasaules karti un secinu, ka dzīvoju tieši blakus dažādām valstīm, kurās nekad neesmu bijis. Gluži kā sākumā bija ar Ķīnu, arī ar Krieviju un Baltkrieviju man agrāk bija saspīlētas aizspriedumu attiecības. Atlika komendējumā aizbraukt uz Maskavu un nu maisam gals vaļā. Izrādās krieviski runāt vēl protu un ir pagājis kaut kāds noilgums, kad bijušās padomju savienības aura no sliktām atmiņām kļūst interesanta atrakcija.

Ja gribas kaut kur aizbraukt uz īsu brīdi, katra liekā stunda, pavadīta ceļā un uz robežas, atņem laiku no galamērķa izbaudīšanas. Lidojums līdz Minskai ir tikai 45 minūtes ilgs, turklāt, ielidojot Baltkrievijā ar lidmašīnu, nav nepieciešama vīza. Tā nu izvēlējāmies lidot, lai neņemot īpašas brīvdienas no skolas un darba, izmantotu nedēļas nogali. Izlidojām piektdien pēc darba, atgriezāmies svētdien vakarā.

Otrā, bet garākā daļa

normis@dodies.lv (normis) — Mon, 11 Jun 2018 08:00:00 +0300

Karte

Pirmo ceļojuma aprakstu daļu iesāku ar tekstu par atmiņām un to, cik ļoti tās ar laiku izmainās. Ironiskā kārtā, otro raksta daļu sāku rakstīt piecus mēnešus pēc ceļojuma sākuma. Esmu gandrīz drošs, ka šis tas šeit būs nepareizā secībā. Tik labi, ka ir fotogrāfijas un citi veidi, kā precizēt notikumu secību. Kāpēc šāda pauze? Ja godīgi, uzreiz pēc ceļojuma ir nedaudz slinkums atkārtot visus brauciena punktus, jo tas viss ir tik nesen un pašam nešķiet interesanti. Sanāk gluži vai atskaites formā skriet pāri notikumiem. Toties tagad, pašam pēkšņi atkal ir interesanti un dažas no lietām gribas aprakstīt detalizētāk.

Pirmā daļa pirms flamingiem

normis@dodies.lv (normis) — Thu, 07 Jun 2018 08:00:00 +0300

Vakardien klausījos interneta raidījumu, kurā Malcolm Gladwell stāstīja par cilvēka atmiņām un to, ka pat katru gadu liekot tev atstāstīt konkrētu notikumu no pagātnes, tavs stāsts katru reizi izmainīsies pat par sešdesmit procentiem, līdz beigās detaļas būs izmainījušās un saplūdušas kopā. Tev pašam gan liksies, ka visu atceries tik pat skaidri kā iepriekš. Iesaku to noklausīties, daži no pētījumiem mani ļoti pārsteidza un aizkustināja.

Atceros, ka pēc sava pirmā tālā brauciena, kas šķiet jau bija pirms desmit gadiem, mans draugs Raimonds mani mēģināja pierunāt tomēr uzrakstīt blogā rakstu par ceļojumu, jo pēc tam viss aizmirsīsies. Kaut vai pašam priekš sevis, viņš teica. Toreiz viņa teiktais mani tā aizķēra, ka kopš tās reizes ir motivējis pierakstīt visu ceļojumos pieredzēto. Daudz kas ir aizmirsies, pat neskatoties uz to, ka pierakstīts, tāpēc priecājos, ka toreiz viņu paklausīju.

Piektā nodaļa

normis@dodies.lv (normis) — Fri, 20 Oct 2017 08:00:00 +0300

Pats Mapungubwe parks bija manāmi atšķirīgs. Daudz akmeņaināks un ar mazāk kokiem, kā arī, protams, mazāks. To izmēru gan ļoti nejūt, jo tāpat jau dienas laikā ļoti tālu neaizbrauksi, ja atļauts tikai 30km/h. Šajā parkā gan nekur nav asfalta un ir daudz grūtāk braukt ar vieglo auto (tehniski gan mums bija krosovers, kas ir nedaudz augstāks par prastu vieglo auto), turklāt 80% no parka maršrutiem ir izbraucami tikai ar īstu 4x4 bezeļu auto. Tos nomāt bija daudz dārgāk, tāpēc pirms tam padomāju, ka nebūs vērts to ņemt tikai šī parka dēļ, taču tagad nedaudz nācās nožēlot.

Ceturtā nodaļa

normis@dodies.lv (normis) — Wed, 18 Oct 2017 08:00:00 +0300

Uzmanies! Rakstā ir daudz bilžu. Teksts turpinās arī zem tām.

Pēc brokastu paēšanas uzreiz devāmies uz auto un jau astoņos bijām ceļā. Pirmais dienas mērķis bija Blyde kanjons, kurš esot viens no lielākajiem kanjoniem pasaulē. Pa ceļam redzējām dažādas ainavas pārvērtības, ziedošus džakarandas kokus, izcirtumus, grants ieguves vietas.

Pirms paša kanjona, pa ceļam iespējams piestāt arī dažādās citās skaistās vietās, piemēram pie Mac Mac ūdenskrituma. Uz šīm vietām no ceļa ir labi saredzamas norādes un pirms iebraukšanas jāsamaksā kaut kāda simboliska naudiņa par stāvvietu.

Trešā nodaļa

normis@dodies.lv (normis) — Tue, 17 Oct 2017 08:00:00 +0300

No Rīgas izlidojām absolūti pieklājīgos pulkstens trijos dienā, tāpēc nebija jāceļas agri vai jāsteidzas. Mūsu pirmais lidojums bija ar AirBaltic jauno CS300 lidmašīnu līdz Parīzes CDG lidostai, turklāt, tā kā savienotā biļete bija pirkta no AirFrance, arī pirmajā lidojumā saņēmām ēdienu un ūdeni.

Pati Šarla de Golla lidosta nav no foršākajām Eiropas lidostām, jo te itin viegli var apmaldīties un attālumi starp termināļiem ir lieli, bez autobusiem neiztikt. Mans ieteikums, ja lidosiet caur Parīzi, izvēlieties lidojumu ar vairāk kā stundu starp lidojumiem.

Otrā nodaļa

normis@dodies.lv (normis) — Mon, 16 Oct 2017 08:00:00 +0300

Ceļojumi mēdz būt dažādi. Esam ceļojuši ar lauku autobusiem, ar vilcieniem, ar īrētu kemperi, nakšņojuši teltīs, viesnīcās un dzīvokļos. Šis ceļojums bija atkal jau citā kategorijā, jo sākot no ielidošanas līdz pat izlidošanai, visu laiku braucām ar īrētu mašīnu, būtībā pārvietojoties starp tādām kā “drošības saliņām” (lielveikaliem vai iežogotām naktsmītnēm), jo lielā daļā pa ceļam esošo miestu vienkārši nekā nav, tikai būdiņas un varbūt kāds veikals.

Nē, godīgi sakot, tas iepriekšējais teksts izklausās nedaudz maldinoši. Dienvidāfrika nav nekāda standarta Āfrikas valsts. Jau pirmās dienas pirmajā pusē sapratām, ka valsti drīzāk var salīdzināt ar ASV un tikai valsts nomaļākajos nostūros un nabadzīgajos rajonos var redzēt kaut kādu stereotipisko Āfriku. Bet mēs nebraucām meklēt māla būdiņas un krāsainos tērpos ieģērbušos Masajus (tas citam braucienam), mēs brucām apskatīt dabu un šajā jautājumā Dienvidāfrikā ir pilnīgi visa Āfrika, kas ir nepieciešama!

Piedzīvojumi pirms sākuma

normis@dodies.lv (normis) — Sun, 01 Oct 2017 08:00:00 +0300

Šos stāstus nekad nesāku rakstīt pirms esmu atgriezies no ceļojuma, kur nu vēl pirms esmu izbraucis no mājām, taču šeit piedzīvojumi sākās jau pirms brauciena, tāpēc nolēmu aprakstīt dažas no niansēm jau laicīgi, pirms piemirsies.

Kur tad nu šoreiz dosimies? Kad bija pagājis maģiskais laika sprīdis starp iepriekšējo ceļojumu un to brīdi, kad atkal galvā sāk šaudīties trakas idejas (parasti šis brīdis ir pāris dienas), sāku pētīt pasaules karti un meklēt nākamo ceļojumu. Sākumā biju plānojis doties uz dienvidameriku, taču, tā kā šoreiz esam ierobežoti uz skolnieku brīvlaikiem, nekādi neizdevās atrast izdevīgas aviobiļetes. Iemetot aci mūsu pasaules ceļojumu kartē uzreiz ir skaidrs, kuros reģionos baltie laukumi ir visplašākie, tāpēc, kad Google Flights ieraudzīju lētas biļetes uz Dienvidāfriku, daudz nedomādams tās arī iegādājos ¹.

Trešā daļa

normis@dodies.lv (normis) — Wed, 28 Jun 2017 08:00:00 +0800

No rīta apskatījām tuvāko apkārtni, spēcīgo upi un netālu esošo informācijas centru, tad devāmies tālāk, lejup pa pēdējo no Troļļu ceļa posmiem.

Turpat netālu, kādā no skaistajām skatu baudīšanas vietām, ievērojām kārtējos pārgājienu taku virziena rādīdājus. Izvēlējāmies kādu ar vidēju grūtību un devāmies ceļā. Arī šajā takā bijām vieni. Maršruts ieveda mūs tādā kā ielejā, kur nācās sekot nemarķētām aitu takām, pa kurām ieturot aptuveno virzienu maldījāmies gandrīz trīs stundas. Skati šeit bija pasakaini visu laiku. Visbeidzot taka mūs uzveda augstāk kalnos pie skaista kalnu ezera, kurā pamācījāmies mest akmentiņus ar palēcieniem, atpūtāmies un tad griezāmies atpakaļ. Atpakaļceļš bija tikai četrdesmit minūtes garš, jo veda pa plašāku ceļu.

Un aiziet

normis@dodies.lv (normis) — Mon, 26 Jun 2017 08:00:00 +0800

Nākamajā dienā uzņēmām kursu uz Norvēģijas pusi un to, kā viņā nokļuvām pat īsti nepamanījām. Pirmais mērķis bija Solia baznīca, kur sākas Rondane skaistais ceļš, taču nebija ko sūdzēties arī par posmu līdz tam. Meži, ielejas un skaistas upes. Norvēģija mūs sagaidīja ar skaistiem skatiem, turklāt laikapstākļi bija fantastiski. Zilas debesis un silta saule.

Pa ceļam piestājām kādā no ceļmalās izvietotajām piknika vietām, kuru šajā valstī netrūkst. Uz prīmusa pagatavojām ēst un kafiju. Visa brauciena laikā ēdinu taisījām šādi, jo pārtika veikalos nav neko diži dārgāka kā pie mums, taču paēst restorānos gan ir visai lielas izmaksas. Ēst taisīt uz prīmusa esam iemācījušies jau savos izbraucienos pa Dodies.lv dabas takām, tāpēc vienveidība mums nedraudēja. Šoreiz taisījām penne pasta ar tomātu mērci un parmezānu, taču citās dienās ēdieni kļuva arvien komplicētāki. Bija gan ķīniešu nūdeles ar dārzeņiem, gan rīsi, gan pat falafel kebabs (falafel bumbiņas arī tika ceptas uz vietas no maisījuma).

Par ko ir šis stāsts

normis@dodies.lv (normis) — Sun, 25 Jun 2017 08:00:00 +0800

Norvēģija ir viena no tām valstīm, kur šķietami ir bijusi lielākā daļa draugu un paziņu. Tāpēc tagad, kad pats pirmo reizi apmeklēju šo valsti, nav īsti skaidrs, ko rakstīt. No vienas puses, šī valsts ir tik tuvu un tik viegli sasniedzama. Ko tur daudz rakstīt? No otras — arī pašam tā bija pietiekami sveša. Vienīgie priekšstati bija, ka tur ir troļļi, fjordi un dārgas cenas. Es pat nebiju drošs, vai un kur šajā valstī ir kalni un kuru no valsts reģioniem vērts apmeklēt pirmo.

Londona un Poters

normis@dodies.lv (normis) — Thu, 16 Mar 2017 00:00:00 +0000

Londona ir viena no tām vietām, par kuru rakstīt praktiskus padomus iepriekš nešķita ļoti noderīgi, jo tā vien liekas, ka katram latvietim tur jau dzīvo radinieki. Tāpēc sanāk, ka visi vai nu tur jau ir bijuši, vai arī paliek dzīvot pie radiniekiem. Atšķirībā no manis. Taču tā sanāk, ka dažu dienu braucienā apmeklējām arī kādu īpašu vietu, par kuru vairākiem cilvēkiem bija praktiskas dabas jautājumi, tāpēc nolēmu tomēr uzrakstīt īso atskaiti par braucienu, iekļaujot vairāk praktiskas, nekā emocionālas informācijas.

Ceļā

normis@dodies.lv (normis) — Wed, 20 Apr 2016 08:00:00 +0800

Image

Šīs dienas plāns bija pabraukāties ar vilcieniem. No Žanžjājē iespējams braukt tikai ar lēno vilcienu, tāpēc nācās sākumā tikt līdz kādai vietai, kur brauc ātrvilcieni. Tuvāko dienu galamērķi bija ļoti tālu, tāpēc bija jāizmanto katra iespēja saīsināt maršrutu. Tā kā brauciens ar lēno vilcienu notika pa dienu, bijām rezervējuši biļetes t.s. hard sleeper vagonā, kas ir tāda kā atvērtā tipa kupeja. Sēdējām uz savām gultiņām un izbaudījām skatus pa logu.

Kalnos un tālāk

normis@dodies.lv (normis) — Wed, 20 Apr 2016 08:00:00 +0800

Biju lasījis, ka apmeklēšanas vērtas šajā reģionā ir divas nelielas pilsētas. Ceļotāji parasti daloties divās kategorijās, tie, kuriem vairāk patīk Dali un tie, kuriem vairāk patīk Līdžanga. Tad nu bijām izdomājuši, ka vienīgais veids atrast pareizo, ir pāris dienas padzīvot abās.

Dali vecpilsēta atrodas labu gabalu no lielās pilsētas, tāpēc no dzelzceļa stacijas jābrauc ar autobusu. Modernās tehnoloģijas man pateica ar kuru autobusu jābrauc, tāpēc ātri vien bijām iekāpuši un virzījāmies uz pareizo pusi.

Mākoņkalni

normis@dodies.lv (normis) — Sun, 17 Apr 2016 08:00:00 +0800

Ķīnā vilcieni ir ļoti patīkami. Arī citās valstīs esam ceļojuši ar nakts vilcieniem, tāpēc labi varam salīdzināt, ka pat pašas zemākās klases vilciens, ar kuru braucām šajā naktī, ir labāks kā Taizemes, Vjetnamas un citu valstu vilcieni līdzīgās klasēs. Ķīnas vilcienu klasi var noteikt pēc burta, ar kuru apzīmēts vilciena numurs; šim konkrētajam burta nebija vispār. Kupeja bija smacīga un šķita, ka kāds šeit nesen pīpējis, bet kopumā tai nebija ne vainas. Bija jau vēls, visi uzreiz aizmigām. Olivers aizmiga tik cieši, ka naktī pāris reizes izlīda no gultas un gulēja uz mugursomām, kuras atradās uz grīdas. Šī smieklīgā epizode pēc tam izraisīja uztraukumu kādā citā braucienā, kur Oliveram bija jāguļ otrajā stāvā, bet nu viss beidzās labi arī tad.

Rīsi

normis@dodies.lv (normis) — Sat, 16 Apr 2016 08:00:00 +0800

Nebijām gaidījuši, ka itkā nelielais brauciens uz Lietus un Vēja tiltu izvērtīsies tik patīkams, tāpēc šķita, ka pārāk ātri dodamies prom.

Šīs dienas plāns bija ļoti ambiciozs. Nekas īsti nebija skaidrs, jo informācijas internetā bija maz. Plāns bija sekojošs: ceļamies agri un pēc ēšanas dodamies uz vietējo autobusu, kurš mūs nogādās atpakaļ Sandžengas pilsētā. Tālāk mēģinam atrast otru autobusu galapunktu, kur atrast autobusu uz Longšengu. Tur mēģināsim atrast autobusu, kurš brauc uz Longdži, kur atrodamas Pūķa Muguras rīsu terases. Pēc izstaigāšanās, vakarā brauciens jāatkārto reversā, jo no Sandžengas dzelzceļa stacijas mums pusnaktī aties vilciens uz nākamo galamēŗķi. Papildus grūtībai, nebija zināms, kur atrodas dzelzceļa stacija, turklāt biļetes bija nopirktas no citas stacijas¹.

Guilina un lauki

normis@dodies.lv (normis) — Thu, 14 Apr 2016 08:00:00 +0800

Pēc dažu stundu brauciena ērtā ātrvilcienā iznācām no Guilinas dzelzceļa stacijas un nonācām mierīgā, vakara saules pielietā pilsētā. Atmosfēra bija patīkama, cilvēku maz, ielas klusas. Šķērsojām stacijas laukumu un devāmies pilsētas autobusa pieturas virzienā.

Pirmā pārsteidzošā lieta, ko secināju, ieslēdzot telefonu, bija tas, ka iPhone atrodamā “Apple Maps” karte pēkšņi ieslēdzās tādā kā Ķīnas režīmā un uzradās ārkārtīgi detalizēta karte ar iespēju veikt sabiedriskā transporta maršruta plānošanu un daudz citu lietu, kuras no Eiropas nebija iespējams redzēt.

Ievads

normis@dodies.lv (normis) — Sun, 10 Apr 2016 08:00:00 +0800

Ķīna ir milzīga valsts. Pirms pieciem gadiem, kad Oliveram bija tikai pusotrs gads, bijām ceļojumā uz Pekinu, Siaņu un lielo Ķīnas mūri. Toreiz redzējām daudz kā interesanta un sapratām, ka Ķīnā ceļot nav tik sarežģīti, kā varētu domāt. Taču Ķīna ir milzīga valsts. Šeit ir ļoti daudz skaistu vietu, kuras visas nav iespējams redzēt ne vienā, ne divos garos braucienos. Šoreiz devāmies uz Dienvidķīnu, meklēt citu dabu, citu klimatu un citus ēdienus.

Kuba

normis@dodies.lv (normis) — Sun, 10 Jan 2016 00:00:00 +0000

Lielāko daļu valstu esmu apmeklējis tieši darba braucienos, taču reti par to rakstu savos ceļojumu aprakstos šeit. Taču tā kā šis noteikti bija viens no piedzīvojumiem bagātākajiem braucieniem, nevaru nepastāstīt vismaz lielos vilcienos.

Kuba ir viena no tām valstīm, kura ar savu nemirstīgā Fidela Kastro režīmu un internetā atrodamajām fotogrāfijām ar vecajiem auto, ir likusi aizsapņoties daudziem. Tā šķiet tik atšķirīga un savā ziņā nostaļģiski romantiska. Arī es biju domājis, ka kādreiz šeit gribētu aizbraukt atvaļinājumā.

Atēnas, Delfi un kafija

normis@dodies.lv (normis) — Mon, 30 Nov 2015 00:00:00 +0000

Tā kā bija palikušas dažas neizmantotas atvaļinājuma dienas, nolēmām pagarināt silto laiku un aizlidojām uz Grieķiju. Interesanti, ka spriežot pēc statistikas un mūsu pašu novērojumiem, Atēnas nemaz nav populārākais tūristu galamērķis šajā valstī. Topā ir dažādas salas un citi reģioni. Taču tā kā neesam tipiskie pludmalē gulētāji (vienu reizi gan gribētos), nolēmām apskatīt kas interesants atrodas tieši Atēnās un pilsētas tuvumā.

Image

Kā naktsmītni bijām izvēlējušies jauku mazu dzīvoklīti no AirBnB¹, kas bija novietots stratēģiski izdevīgā vietā - ļoti tuvu vecpilsētai un relatīvi netālu no metro pieturas.

Epilogs

normis@dodies.lv (normis) — Tue, 19 May 2015 00:00:00 +0000

Ir dažādi veidi kā ceļot. Mēs paši reti pieturamies pie vienas sistēmas. Esam ceļojuši ar auto, ar kemperi, ar sabiedrisko transportu. Reizēm guļam viesnīcās, citreiz hosteļos, arī pie zimmer-frei tantēm Vācijā, kā arī kempingos teltīs. Katra veida ceļojumam ir savas labās un sliktās puses, reizēm nākas izvēlēties starp komfortu un cenu, citreiz vienkārši gribas ērtības, bet citreiz - dzīvot kopā ar vietējiem un ēst uz ielas.

ASV ceļojums noteikti bija pats dārgākais mūsu ceļošanas pieredzē, daļēji jo Kalifornija ir ASV dārgākais štats, bet daļēji arī dēļ mūsu pašu izvēlēm. Gribējām “civilizēto” braucienu, gribējām Disnejlendu, komfortablu auto. Āzijā mēs ceļojam pavisam atšķirīgi. Līdz ar to, šis brauciens nebūs atkārtojams katram lasītājam, taču ceru, ka noderēs dažas idejas un resursi.

Big Sur

normis@dodies.lv (normis) — Mon, 18 May 2015 00:00:00 +0000

Braucot uz Sanfrancisko, projām no Sierra nevada kalniem, domāju par daudzajiem savvaļas dzīvniekiem, kurus satikām. Kāpēc tie nebaidījās no cilvēkiem? ASV dabas parku teritorijās medības ir aizliegtas. Dzīvnieki paši kontrolē savu populāciju, dabiskā pārtikas ķēdes ceļā. Varbūt tie nebaidās no cilvēkiem, jo jau 150 gadus nav sajutuši nekādus draudus no mūsu puses?

Latvijā bieži dzirdēts arguments, ka mednieki kontrolē savvaļas dzīvnieku populāciju, taču no otras puses, bieži esmu dzirdējis no biologiem, ka šo argumentu izdomājuši paši mednieki - izšaujot dzīvniekus, to instinkts ir atražot savu skaitu, tāpēc tas kļūst par maģisko apli un nekādu rezultātu nedod.

Yosemite

normis@dodies.lv (normis) — Thu, 14 May 2015 00:00:00 +0000

Skotijā dzimušais un ASV Viskonsinas štatā uzaugušais Džons Mjūrs jau kopš bērnības bija aizrāvies ar zinātni, ģeoloģiju un botāniku. 1867. gadā, veseļojoties no negadījuma darba vietā, kas viņu uz laiku bija padarījis neredzīgu, viņš nolēma pamest mājas un darbu un doties tūkstoti jūdžu garā pārgājienā uz Floridu. Kad viņš pa ceļam saslima ar malāriju, viņš nolēma mainīt virzienu un devās uz rietumiem - uz Josemītu ieleju.

Sequoia

normis@dodies.lv (normis) — Tue, 12 May 2015 00:00:00 +0000

No rīta izbraucām no Lasvegasas centra un devāmies uz veikalu papildināt pārtikas krājumus. Kartē bijām pamanījuši, ka arī šeit ir pārgājiena preču veikals REI, tāpēc vienā brīdī vienkārši vairs nenoturējos, un devāmies atkal iepirkties. Oficiālais iemesls bija, ka man vairs negribējās ar “čībiņām” riskēt staigāt pa akmeņiem, jo vienreiz jau biju kāju izmežģījis, tāpēc vajadzēja nopirkt zābakus, kas satur potīti.

Tālāk sekoja brauciens pa šoseju. Šosejas Amerikā ir visai labas, lai arī daļa no tām neizskatās īpaši svaigas. Bieži ir redzami ielāpi, kurus gan ar automašīnu nejūt, bedru un iebrauktu rišu nav. Reizēm segums veidots no kaitinošām betona plāksnēm, tad rodas sajūta, ka brauc vilcienā. Interesanti, ka degvielas uzpildes stacijas nekad nav šosejas malās kā pie mums - parasti ir norāde, ka uzpildes stacija un restorāni (to visu kopā sauc “services”) atrodas nākamajā izbrauktuvē pa labi. Tad nu nobrauc no šosejas un, pirms iebraukt kādā sīkajā miestā, atrodama vesela benzīntanku un ēstuvju pilsētiņa.

Viva Las Vegas

normis@dodies.lv (normis) — Sun, 10 May 2015 00:00:00 +0000

Filmās bieži redzēts, ka Lasvegasa ir vieta, kur jauni vīrieši bariņos brauc svinēt vecpuišu ballītes, kur notiek lielas kazino laupīšanas, mūžīgs tusiņš, meitenes, šampis un visādas citādas interesantas lietas. Reāli gan viss ir daudz kompaktāk un mierīgāk nekā varētu iedomāties. Visa lielā krāsainība notiek uz vienas ielas - the Strip, Lasvegasas rajonā, kuru sauc Paradise.

Šeit atrodas ļoti daudz dažādu viesnīcu, kuras izceļas ar to, ka tām apakšā ir grandioza izmēra kazino zāles, kurās nepārtraukti skan aparātu troksnis, un kurās, cigarešu dūmu ietītas, sēž vecas tantes ar vēdersomām.

Kanjoni

normis@dodies.lv (normis) — Fri, 08 May 2015 00:00:00 +0000

Image

Tā kā bija tikai brauciena ceturtā nakts, desmit laika zonu izmaiņa vēl lika sevi manīt - pamodos piecos no rīta. Izlīdu no telts lai apskatītos, kas notiek apkārt, kad mani pārsteidza krāsu eksplozija debesīs - tieši šobrīd leca saule. Iepriekšējā vakarā īsti nebija skaidrs kur atrodamies, jo ieradāmies tumsā un tikai tagad es aptvēru cik skaistā vietā mēs bijām nakšņojuši.

Nobildēju skaisto apkārtni un tad sāku rosīties pie piknika galdiņa, pirmo reizi braucienā gatavojot brokastis un kafiju. Drīz vien pamodās arī Nora un Olivers, tāpēc ļoti laicīgi paēdām, sapakojāmies un braucām uz Joshua Tree parka ieeju (šis kempings atradās ārpus parka robežām), iziet kādu dabas taku.

Dodamies ceļā

normis@dodies.lv (normis) — Thu, 07 May 2015 00:00:00 +0000

Mūsu diena sākās ar pamatīgu amerikāņu pankūku kaudzi brokastu ēstuvē Cocos (kā gan pareizi tulkojams diner?), kas atradās pāri ielai. Uzņēmuši enerģijas devu, vēlreiz aizstaigājām līdz Disnejlendas veikalu ielai, kur sapirkām kaudzīti dažādu suvenīru ģimenēm, un tad devāmies uz Alamo biroju pēc savas tuvāko nedēļu mājvietas - automašīnas. Automašīna bija pilnīgi jauns Hyundai Sonata ar plašu salonu un ērtiem krēsliem, protams, benzīna motoru un automātisko pārnesumu kārbu, komfortabls un pasakaini vienkārši vadāms. Pirmais uzdevums bija aizbraukt līdz lielveikalam un iegādāties Oliveram auto krēsliņu, kuru nopirkt bija lētāk nekā dienas īres maksa auto nomas kantorī.

Prologs

normis@dodies.lv (normis) — Tue, 05 May 2015 00:00:00 +0000

Amerikas Savienotās Valstis man nav svešas. Šeit viesojies biju jau septiņas reizes, kas, kā smejos, ir vairāk nekā esmu bijis Igaunijā, taču visas šīs reizes ir bijušas darba komandējumos, kuros dažreiz neko daudz nesanāk redzēt. ASV ir liela valsts un tā patiesi izprast to ir grūti. Katrā štatā ir savas īpatnības un reizēm šķiet, ka tie ir tik pat atšķirīgi kā valstis Eiropā.

Tie, kuri seko līdzi šiem ceļojumu aprakstiem tūlīt smiesies, bet man jau sen bija nepiepildīts sapnis aizbraukt arī uz pavisam atšķirīgo Ameriku - uz Kaliforniju. Liekas katru ceļojuma aprakstu iesāku ar to, ka man tur nokļūt ir bijis sapnis. Bet tā redz sanāk, es sapņoju par svešām zemēm vairāk kā par jaunu auto vai datoru.

Filipīnas un Indonēzija

normis@dodies.lv (normis) — Sat, 13 Dec 2014 18:56:52 +0000

Ja Indonēzijā jau reiz biju bijis un vulkāna krāterim pa perimetru nostaigājis, Filipīnās biju pirmo reizi. Šis bija komandējuma brauciens, tāpēc nekādu diži lielo piedzīvojumu nebija, taču dažas bildītes ko parādīt man ir.

Likās interesanti, ka Filipīnas ir tik ļoti kristietiska valsts, veikalos neskanēja “Last christmas”, bet baznīcas stila mūzika. Vēl interesanti, ka spāņu kolonizācijas dēļ, ļoti daudz kas ir spāniski. Liela daļa cilvēku vārdu ir “Manuel”, “Rodriguez” un tamlīdzīgi. Manila ķīniešu rajons, kuru redzēju visvairāk, nekādu labo iespaidu neatstāja, diezgan netīrs un haotisks. Cik no vietējiem varēja noprast, ja uz Filipīnām doties atvaļinājumā, tad pa taisno prom no Manilas, uz kādu jaukāku pilsētu (vai ārpus tām), kuru tur esot gana daudz.

Uz Ankoru

normis@dodies.lv (normis) — Sat, 27 Sep 2014 00:00:00 +0000

Sasvīduši, noguruši un dezorientēti ievēlāmies tīrajā un modernajā Mika un Zanes dzīvoklī. Tiem, kas to vēl nezin, Miks un Zane Kambodžā dzīvo jau vairākus gadus. Sākotnēji tas bija plāns īsākam laikam, taču viņi to tikai pagarina un pagarina, jo viņiem šeit patīk. Zane strādā par skolotāju starptautiskajā skolā, bet Mikam ir paveicies un viņš var strādāt no jebkuras vietas pasaulē. Ja man būtu tāda iespēja, es arī droši vien izvēlētos kādu no šī reģiona valstīm.

Saigona un Phnom Penh

normis@dodies.lv (normis) — Thu, 25 Sep 2014 00:00:00 +0000

Vjetnamas vilcieni nav nekādi diži labie. Sliedes vairāk atgādina šaursliežu dzelzceļa līniju, vagoni ir veci un, atkarībā no vilciena, reizēm arī netīri un nolaisti. Piemēram šis brauciens. Kādu brīdi pēc iemigšanas, mani pamodināja vilciena kratīšanās perpendikulāri braukšanas virzienam. Vilciens kratījās tik ļoti, ka nedaudz ar galvu sitos pret sienu, sajūtas bija tādas, ka sliedes iet čūskas formā. Vienīgais veids kā iemigt bija uz sāniem, jo guļot uz muguras kratīšanos izjutu spēcīgāk. Šim vilcienam slikti strādāja lampas, gultasveļa likās veca, krāsa uz sienām nolupusi. Labi, ka vismaz šoreiz bijām paņēmuši vietas uz apakšējām gultiņām, ar skatu pa logu, jo šis brauciens mums bija paredzēts sešpadsmit stundu garš, nebūtu patīkami dienas brauciena daļu pavadīt guļus, ar skatu griestos.

Hue un Hoi An

normis@dodies.lv (normis) — Mon, 22 Sep 2014 00:00:00 +0000

Izkāpām Hue dzelzceļa stacijā, kur mūs sagaidīja pamatīgs karstums, nevis tāds kā pirmajā dienā, bet bez mitruma. Vienkārši krāsns.

Kā pirmo, nolēmām iegādāties nākamās vilciena biļetes. Kamēr pētiju vilcienu sarakstu, pienāca kāds stacijas darbinieks formastērpā un piedāvāja palīdzēt. Es neesmu ļoti uzticīgs dažādiem nejaušiem “palīgiem”, turklāt man nebija problēmu saprast vilcienu sarakstu, taču intereses pēc parunājos ar viņu. Onkulis likās draudzīgs un labi runāja angliski. Pastāstija par vilcieniem, ar kuru izdevīgāk braukt, cik laicīgi vajadzētu nopirkt biļetes. Tā kā mēs paši nebijām skaidri izplānojuši atlikušo dienu plānu, viņš labprāt iesaistījās un konsultēja cik ilgu laiku vajag paredzēt braukšanai, kad ir pēdējais laiks pirkt biļeti un tādas lietas.

Ninh Binh

normis@dodies.lv (normis) — Sun, 21 Sep 2014 00:00:00 +0000

Pirmā lieta, kas bija jāizdara dzelzceļa stacijā - jāiegādājas vilciena biļetes nākamajai naktij. Šoreiz bija plānots braukt ar garo nakts vilcienu, jo attālums bija ļoti liels, turklāt tā ietaupījām vajadzību pēc viesnīcas. Biļeti jāpērk laicīgi, lai būtu vieta kupejā.

Desmitos vakarā izgājām no dzelzceļa stacijas, kurā bez mums izkāpa gaužām maz cilvēku. Tie paši uzreiz arī izklīda un mēs burtiski palikām vieni tumšā ielā. Biju iedomājies, ka šī būs aktīvāka pilsēta, taču izskatījās, ka viss jau ciet. Nācās vadīties pēc GPS ierīcē atrodamajām viesnīcām. Ieturējām kursu uz kādu ieliņu, kur ierīcē redzēju veselas trīs, un gājām skatīties. Ielās neviena cilvēka, gaismu maz, slēģi ciet. Pirmais hotelis izskatījās jau aizvērts, tāpēc otrajā uzreiz arī gājām iekšā. Satikām kādu darbinieci, kas teica, ka normālas dubultās istabas viņiem nav, ir tikai četrvietīgā. Teicu, ka mums nevajag četvietīgo, tas būs stipri par lielu un dārgu, uz ko viņa nedaudz saminstinājās un izmeta, ka viņiem esot arī viena maza istaba, bet tā esot stipri par mazu un mums nederēs. Teicām lai tik rāda, gribam redzēt. Izrādījās, ka izmēra ziņā tā bija pilnīgi normāla, turklāt ar divām visai platām gultām. Viena no gultām bija cieta kā grīda, tāpēc visi gulējām otrā. Vai nu mēs izskatījāmies pārāk prasīgi, vai arī vienkārši gribēja lai maksājam vairāk. Viesnīca nebija nekāda dižā - tumšas dienasgaismas lampas, tualetes pods piemontēts tieši pie sienas tā, lai jāsēž nedaudz šķībi, duša, kas līst uz visām pusēm un cigarešu aromāts gaisā. Toties piecpadsmit dolāri un iekļautas brokastis. Galu galā bija jau vēls un mums vajadzēja tikai vietu, kur pārlaist nakti.