2024-11-14

Lielais kafiju tests

Fiksā ideja nopirkt visu vietējo grauzdētāju kafijas ātri vien pārvērtās pamatīgā pasākumā. Ar ko lai vispār sāk šādu rakstu? Laikam jau ar to, ka esmu vienkāršs mājas kafijas baudītājs un neesmu nekāds eksperts. Vispār, šāds tests manos mājas apstākļos būs ārkārtīgi subjektīvs.

Tā kā mana sākotnējā doma bija salīdzināt pašus grauzdētājus, ir skaidrs, ka ir pārāk daudz kafijas šķirņu, grauzdēšanas veidu un gatavošanas veidu. Šī iemesla dēļ nolēmu no visiem pasūtīt vidēja grauzdējuma (par to zemāk) Brazīlijas izcelsmes “single origin” kafijas un tās gatavot tieši kā flat white ar pienu.

Protams, tas uzreiz testu padara ārkārtīgi subjektīvu, jo jebkas, jaukts ar pienu, nebūs pilnvērtīgs konkrētās kafijas atspoguļojums. Piens ar savu saldumu labi maskē kafijas nepilnības. Protams, es savā kafijā leju maz piena, tie ir 120ml uz 42ml kafijas, bet neskatoties uz to, tas ir milzīgs trūkums testam, bet tā kā tas ir veids, kuru es pārzinu labāk, tas būs tas, ko es testēšu.

Kafijas pagatavošanā ir ļoti daudz faktoru, es ļoti cenšos ievērot kaut kādu standarta procesu, bet arī tajā būs variācijas. Kafijas aparāts man ir Sage/Breville Dual Boiler, dzirnaviņas ir Sage/Breville Smart Grinder Pro. Es gatavoju 21g pupiņu attiecībā 1:2, t.i. krūzē ietek 42g espresso.

No savas pieredzes es varu teikt to, ka jo lētāks vai prastāks aparāts, jo mazāk varēs novērtēt kafiju nianses. Manuprāt pilnas automātikas aparātos ir ļoti maz starpības, kādu kafiju lieto. Nu un arī lietotāja pieredze … sākumā (pirms gadiem 10) es bieži vainoju kafiju, aparātu, utt., bet ar laiku esmu iemācījies tīri labi pagatavot jebkāda grauzdētāja kafiju, galvenais, ka tā ir kaut cik svaiga (cenšos nepirkt pupiņas vecākas par 3 mēnešiem). Vispār tas man pašam bija lielākais pārsteigums, jo joprojām galvā likās, ka ir kafijas, kas man vienkārši nepatīk, bet tagad secināju, ka māku visas pagatavot tīri garšīgi. Acīm redzot agrāk nemācēju. Līdz ar to, esmu pārliecināts, ka cilvēks ar automātisko aparātu un citu gaumi kā man, pilnīgi visu šeit aprakstīto saskatīs citādi.

Kā jau minēju, es izvēlējos pašu populārāko kafiju – no Brazīlijas, jo tādu varēja dabūt pie visiem grauzdētājiem. Taču ne visiem grauzdētājiem ir pieejama Brazīlijas izcelsmes kafija līdzīgā grauzdējumā kā citiem. Tas, ko viens uzskata par vidēju grauzdējumu, manās acīs jau ir tumšs grauzdējums utt. Nākamais, ka Kalvei, piemēram, Brazīlijas izcelsmes pupiņas ir tikai vieglā grauzdējumā. Šādas pupiņas manā Flat White testā tā īsti nebūs godīgi salīdzināt. Es protams varu malt nedaudz atšķirīgi un gatavot nedaudz lielākā temperatūrā, bet tie ir kārtējie manis ieviestie mainīgie, kas jebkādu testu padara subjektīvu. Nu un protams lielākais faktors - gaume. Varbūt kādam garšo ļoti spēcīga un pārgrauzdēta kafija, citam patīk viegla grauzdējuma vai skābena. Es nekad neesmu bijis labs uz garšu aprakstīšanu vārdos, bet te nu mēs esam. Es gan testa laikā pamanīju, ka ir vēl dažas nelielas atšķirības. Ir tādas kafijas, kuras izskatās tumšākas, ir pēc svara vieglākas (jo ilgāk grauzdē, jo vieglākas tās paliek, t.i. uz konkrētu svaru ir vairāk pupiņu), bet negaršo rūgtāk. Bildē redzams, ka Kafijas Namiņš patiesībā ir visai tumšas, bet izteiktu rūgtumu vai to ogļaino garšu tur nejūt.

Laikam jau galvenais, ko šādā testā varēs saprast, vai tāds piena dzērienu dzērājs spēs pamanīt lielas atšķirības dažādu cenu kafijās, to cik viegli ir iegādāties dažādas kafijas, cik un kādu informāciju par savu produktu sniedz ražotāji un tamlīdzīgi. Reizēm var izrādīties, ka pavisam tuvu nopērkama un ne īpaši dārga kafija garšo tik pat labi, cik pa pastu sūtāma dārga kafija. In the end, galvenais nepirk masveidā ražoto kafiju, kurai nav norādīts grauzdēšanas datums, bet tikai 2 gadu derīguma termiņš. Melnajai kafijai jo svaigāka, jo labāk, bet espresso vislabāk pāris dienas/nedēļas nogaidīt, jo tik tikko grauzdēta var nesanākt laba. Un kā jau teicu, labāk pirkt kaut ko svaigāku par 3 mēnešiem.

Es gan te paraleli rakstot šo rakstu un pētot arī ārzemju grauzdētājus un diskusijas Redditā, secināju, ka mūsdienīgi ir vispār vairs nerakstīt grauzdējuma pakāpi, jo labs grauzdētājs meklējot to brīdi, kad pupiņa dod savu maksimālo garšas potenciālu, nevis pielāgo krāsai vai dzēriena veidam. Es nezinu, tas paliek parastam pircējam vēl mulsinošāk (pat vēl mulsinošāk par to, kā mūsdienās atšķiras cappucino no flat white).

Garšas piezīmes

Andritto - Šis ir viens no senākajiem mūsdienu grauzdētājiem, kuru viekalos redzējis būs ik katrs. Konkrētajai kafijai ir ļoti maiga garša, lai gan grauzdējums nav gaišs, viens no tumšajiem. Maz smaržas, maz garšas, ļoti neitrāla. Nekādu izteiktu piegaršu, bet nav arī nekā ko pateikt par viņu. Tāda kā nekāda. Agrāk es dzēru viņu Kolumbijas kafiju, bet arī par to man bija līdzīgi. Es nesaprotu kas tieši to ietekmē, vai grauzdēšana tiek apturēta nekorektā brīdī, kad nav sasniegts viss aromāta potenciāls? Man patīk viņu īpašnieks un viņa entuziasms, var just, ka šis ir viņam svarīgi. Es gan ilgi neesmu redzējis nekādas izmaiņas viņu piedāvājumā, es ceru viņam uznāks otrā elpa un ieraudzīsim kaut ko jaunu.

Bark ’n’ Cone - tek labi, smarža maiga, grauzdējums pēc mana vērtējuma vidējs, varbūt ir nedaudz rūgta pēcgarša. Sūtiju uz pakomātu, izsūtīja ļoti ātri. Nav norādījuši precīzu kafijas izcelsmi, visticamāk pirkta no kāda lielā importētāja, nevis no kādas fermas. Runāju ar viņiem Āgenskalna tirgū kafijas dienā, likās tādi “fun džeki”. Viņiem arī bija fantastisks espresso aparāts paņemts līdzi (Bezerra E61 Magica) ar kuru konkrētais darbinieks pat mācēja labi apieties, varēja just, ka viņi zin kāpēc viņi to visu dara. Es ceru, ka salīdzinoši jaunajam grauzdētājam neapniks un viņi pievērsīsies arī specialty coffee nišai, iepērkot konkrētu saimniecību pupiņas ar SCA vērtējumu.

Brant - Rūgtāka, tumšāka (bet gaišāka par andrito), pupiņu smarža mazāk izteikta. Salīdzinot ar Andrito smarža patīkamāka, bet arī ir neliela rūgtuma pēcgarša. Tā kā man ir arī cita viņu kafija, kuras grauzdējumu paši vērtējuši uz 2/5, bet šī Brazīlija ir vērtēta uz 3/5, es nojaušu, ka man vienkārši vairāk patiktu ja viņi šo brazīliju būtu grauzdējuši uz 2/5 pēc savas skalas. Lai vai kā, viņu grauzdēšanas skala izcēlās uz pārējo fona ar to, ka ir rūgtāka par citām, lai arī vērtēta kā vidēja. Papildināts: Padzerot viņu Bolīvijas kafiju gan V60, gan Aeropresē, kā arī parunājot ar Brantu ģimeni Āgenskalna tirgū, es laikam sapratu, ka mans it kā mazāk pozitīvais vērtējums šī testa ietvaros ir skaidrojams ar to, ka viņi paši dzer melno kafiju. Nešķiet, ka kādu no saviem grauzdējumiem viņi ir pārbaudījuši vai pielāgojuši espresso vai piena dzērieniem. Man tā Bolīvija ļoti garšo kā melnā kafija. Katrā ziņā man patika Brantu ģimenes entuziasms un tas, kā viņi visi iesaistās ģimenes kopīgajā hobijā. Es ļoti novērtēju, ka viņi ir vieni no retajiem ar labas kvalitātes (SCA) un skaidras izcelsmes pupiņām. Cerams man izdosies atrast arī kādu kafiju, kas man garšo tieši espresso dzērienos.

CC coffee - Pasūtīju divus veidus. Espresso variantam varbūt par tumšu grauzdējums (līdzīga problēma kā Brant), bet tā kas ir medium roast - ļoti laba, smaržīga, garšīga. Patika pārdevēja (un saimnieka vienā personā) attieksme, individuālā pieeja. Pirku divas, lai dabūtu bezmaksas piegādi. Cik es saprotu, CC coffee dibinātājs agrāk ir bijis Rocket Bean galvenais grauzdētājs, tāpēc nepārsteidza, ka viņu medium roast brazīlijas kafija ir precīzi no tās pašas fermas, kā zemāk aprakstītā Rocket Bean kafija, bet CC grauzdējums kaut kā vairāk trāpija uz to, ko es gribu savā espresso dzērienā.

Curonia - Nesen uzzināju, ka viņi ir trešie lielākie specialty coffee grauzdētāji pēc Kalve un Rocket Bean, kas mani pārsteidza. Konkrētā kafija šķiet pa lielam okei, grauzdējums ļoti tuvu tam, kas ir Tīrs Miers, pēc smaržas un garšas gan lielas nedaudz tumšāks, rūgtāks, stiprāks.

Kafijas namiņš - spēcīgi smaržo pēc karamelēm, tiešām fanstastiska smarža. Vieglāks grauzdējums kā dažiem citiem, garšīga, balansā - ne skāba, ne rūgta, negaršo pēc piedeguma. Bezmaksas piegāde, lai arī man pa ceļam ir viņu leģendārais veikaliņš. Nepatika iepakojums, kas ir vienkāršs aizlīmēts folijas maiss, kuru nevar pēc tam aizvērt. Nākas pārbērt citā traukā. Senākos laikos man ar viņiem bija dalīta pieredze, vienā reizē perfekti, otrā saņem raibi nograuzdētas (varbūt sajauktas dažādas) pupiņas. Vai nu man šoreiz paveicās, vai arī viņi ir uzlabojušies. Ne tikai price/performance ziņā, bet pilnīgi visos veidos šī bija viena no labākajām. Lai zinātu, vai tas nav gļuks, es vēl pamēģināšu citas.

Kalve - šīs grauzdētavas kafiju paši lietojam ikdienā, bet mēs pērkam viņu blend “Chocolate bar”. Diemžēl viņu Brazīlijas izceslmes pupiņas ir pieejamas tikai ļoti vieglos grauzdējumos. Vai man jātaisa melno kafiju tests? Laikam jau. Katrā ziņā, biju tirgū, parunāju ar foršajām meitenēm un nopirku viņu Breakfast Club, kas arī ir Brazīlijas kafija. Kā arī biju domājis un bilde to apliecina, tā ir viena no gaišākajiem grauzdējumiem.

Kuup - Smarža spēcīga, patīkama. Grauzdējums pēc krāsas zem vidējā. Nedaudz skābena, biezāks espresso, garšīgāka. Viena no favorītiem. Diemžēl nav norādīta konkrēta izcelsme, tikai reģions. Ļoti ātri atnāca uz pakomātu.

Kafijas Pupiņa - jūtami, ka grauzdējums ir tumšākā gala, bet nav izteikta rūgtuma garša, pupiņas smaržo spēcīgi un patīkami, kafija iztecēja ļoti skaisti, flat white garša maiga, karamelīga, ļoti laba. Kad atdziest, vairāk sajūt kaut kādas tumša grauzdējuma pēcgaršas. Labi, bet ne labākā. Arī pārsteigums, jo šis uzņēmums ir ar plašu specializāciju un lieliem apjomiem. Kafijai nav norādīta konkrēta izcelsme, visticamāk pirkta no liela importētāja. Izņēmu ražotnē. Esmu viņu kafiju pircis laikam Promo un Stokmanā, bet tad nekāds wow nebija, iespējams man patīk tieši Brazīlijas pupiņas, vai arī tas, ka dabūju ļoti svaigu, bet veikalos tā stāv ilgāk.

Rocket Bean Roastery - Jālasa arī apraksts pie CC coffee, jo šīs pupiņas ir identiskas tām. Interesanti, ka šeit tās šķiet nograuzdētas tuč tuč vieglāk un līdz ar to novērojams mazāk crema. Vizuāli raibākas un lielas/mazas, dažādība pupiņās. Espresso dzērienā nekas tāds. Es ticu, ka viņa ir fantastiska kā melnā, bet man tad jātaisa otru testu.

Strada - ļoti viegls grauzdējums, bet citu variantu tur nav. Šī neiet testa kvalifikāciju, bet lai arī iztecēja ar minimālu crema, tāpat ļoti aromātiska un arī skābums neliels, maiga, garšīga. Pēc visiem parametriem šī ir augstākās kvalitātes kafija no visiem testā. Izvēlējos izņemt veikalā, bet tā kā tas šobrīd esot remontā, bija jāizņem citā kafejnīcā. Šo kafiju es kopā ar Kalvi nolēmu notestēt kā melno kafiju, jo priekš flat white tā nav īpaši piemērota.

Tīrs Miers - Patika, ka tiek piedāvāta iespēja nopirkt kafiju stikla burciņā. Garšīga, vidēja grauzdējuma, nav izteikta rūgtuma, drīzāk nedaudz nedaudz tā skābuma piegarša, bet patīkama.

Novērojumi

Kuup un Tīrs Miers liekas vismazāk raibuma un izmēra variācijas. Andritto un Kafijas Namiņš vizuāli tumšākās. Jocīgi, bet Rocket Bean pupiņu izmērā baigās variācijas. Strada un Kalve pašas gaišākās. Es tagad apjuku, kāpēc Kafijas Namiņš tik ļoti smaržo un negaršo rūgti, jo viņas ir tik tumšas.

Bildē ir precīzi 5.0g no katras kafijas. Kā teicu, vairāk pupiņu ir tumšajiem grauzdējumiem, jo vairāk no fiziskās masas ir “izcepies ārā”.

Ražotāju dotie parametri

Ļoti pārsteidzoši, ka gandrīz visi uzrāda Naturālo apstrādes procesu, cik es saprotu tas ir Brazīlijas mazo ražotāju populārākais process, kā arī tas, ka lielākā daļa kafiju nāk no tā paša reģiona (Cerrado).

SCA (specialty coffee association) vērtējums ir tikai dažām kafijām, kuras arī atbilstoši ir dārgākās sarakstā. Ir ražotāji, kuri norāda konkrētu fermu, pat ja pirkuši kafiju no audzētāju asociācijas vai lielākas importa firmas, bet daži neraksta neko, izņemot reģionu. Manā tabulā “MF Roast” ir grauzdētāja norādītais gaišs/tumšs grauzdējuma līmenis (E = espresso), bet tā kā nav nekāda vienota standarta, esmu pielicis arī kolonnu “NR Roast”, kas ir mans aptuvenais vērtējums. Teiksim, ja paņem jebkuru “parasto” kafiju lielveikalā, tur “medium roast” manās acīs būs melns kā ogle un arī atbilstoši garšo kā ogle. Savukārt šajā testā apskatītie mazie grauzdētāji pārsvarā sliecas uz gaišiem grauzdējumiem, tāpēc arī rodas dažādi vērtējumi. Taču ne vienmēr. Viens piemērs no saraksta, Closer Coffee biju paņēmis gan Espresso, gan Parasto kafiju, bet Espresso manās acīs bija pārāk tumšs un testā izmantoju parasto, jo tas bija tuvāk pārējiem kandidātiem. Mans vērtējums jau arī ir tāds ļoti aptuvens, ko devu skatoties uz krāsu, spīdīgumu un smaržu. Manās acīs medium roast ir tāds, kur pupiņa ir brūna, bet matēta. Tumšs ir tāds, kur pupiņai parādās spīdums.

Nu un vēl viena lieta, ko laikam derētu pieminēt, ka pat ja pupiņas ir labas, tas nenozīmē, ka grauzdētājs tās ir spējis vienmērīgi uzgrauzdēt. Reizēm ir kafijas, kur pupiņas ir acīm redzami raibas.

Ja esmu palaidis garām kādu mazo grauzdētāju, sakiet! Zinu, ka ir daži B2B (Auron), bet es meklēju tādus, kurus var nopirkt pa paciņai. Nez kur pazuda Stars Co., jo viņu Brazīlijas pupiņas man atmiņā ir kā labākās. Aizvērās uz Covid un tā arī neatvērās.

Dažādi sīkumi

Rocket Bean un Kafijas Namiņam ir bezmaksas piegāde, turklāt Kafijas Namiņam ir arī lētākā kafija. Closer Coffee ir jāņem divas paciņas un tad ir bezmaksas piegāde. Rocket un Tīrs Miers ir Apple pay, kas ļoti atvieglo pirkšanu. Rocket turklāt rāda sūtijuma progresu pašā Apple Wallet, ko vēl nekam citam nebiju redzējis. Andritto bija grūtības nopirkt svaigu, jo viņu primārais izplatītājs ir Gemoss, bet tur visas brazīlijas bija vairāk kā pusgadu vecas. Es gan nepirku viņu interneta veikalā, lai nebūtu jāmaksā par sūtīšanu, tāpēc grūti spriest, kas būtu tad. Curonia ir tikai maksājums ar pārskaitījumu, kas nav super ērti, bet nav arī liela problēma.

Gribētu arī nedaudz par iepakojumu, tā kā viss kafijas rituāls ir … rituāls no iegādes līdz baudīšanai, arī vizuālajam noformējumam ir nozīme. Man nepatīk Kafijas namiņa masu iepakojuma stils. Kafijas Pupiņai dizains ir vienkārši garlaicīgs un old school. Manās acīs smukākie un pārdomātākie iepakojumi ir CC coffee, Kalve, Kuup, Rocket Bean. Tīrs Miers es dodu cepumu par iespēju pirkt burciņā, bet dizainam gribētos kaut ko izteiskmīgāku un individuālāku. Iesaku paskatīties citus Eiropas grauzdētājus, tur reizēm ir tiešām iespaidīga dizaina paciņas. Tiem pašiem Lietuviešiem ir stilīgi dizaini (Backstage Roasters, Strangelove).

Kopumā ar pašu pirkšanu man bija laba pieredze ar visiem ražotājiem, nevienam nebija nekādu lielu sarkano karogu.

Melnā kafija

Šis raksts top ļoti ilgi un es to papildinu, bet nepārrakstu visu, tāpēc šī sadaļa ir nedaudz konfliktā ar to, kas bija augstāk. Notestēju tomēr gaišākās kafijas no testa (Kalve, Rocket, Strada), pēc Lance Hendrick V60 metodes. Visām apstākļi bija absolūti identiski. Ko es uzreiz sapratu, ka man no šīm nopirktajām neviena nav tik gaiša grauzdējuma kafija, kā viņa testā, drīzāk tās var saukt par - “bišķi par gaišu, lai es tās pirktu tikai priekš espresso dzēriena”. Kā melnās kafijas viņas visas bija līdzīga, vidēja grauzdējuma. Strada man garšoja vislabāk, viegls skābenums, augļaunums. Rocket likās saldenāka. Kalvei stiprāka garša, bet nekas slikts nebija nevienā no tām. Visas bija garšīgas un es jau sāku pavisam apjukt. Par daudz mainīgo, par daudz kafiju. Es neesmu izteikts melno kafiju dzērājs, tāpēc šis otrs testiņš bija tikai intereses pēc, vai nekas neduras acīs.

Nobeigumā

Šī testa laikā noskatījos arī neskaitāmus YouTube video par kafija audzēšanu, pārlasīju James Hoffmann kafijas enciklopēdiju, izpētīju neskaitāmas kafijas importa firmu mājaslapas, iepazinu visus grauzdētāju minētos kafijas audzētājus un uzzināju tiešām daudz ko. Un viss šis tests ir tikai par vienu kafijas ražotājvalsti! Pēc tā visa man gribētos, lai vairāk no minētajiem ražotājiem (īpaši tie, kuri prasa lielāku cenu) izmantotu izsekojamas izcelsmes pupiņas ar oficiālu SCA reitingu un uzrādītu vairāk informācijas par savu produktu.

Pats lielākais pārsteigums man bija tas, ka visi mūsu mazie grauzdētāji taisa pa lielam līdzīgi labu kafiju. Viņi visi ļoti cenšas un izvēlas interesantas kafijas šķirnes, pārsvarā aprakstot to izcelsmi un izceļot audzētāju, no kura iegādājušies kafiju.

Vai ir kafijas, kuras vairāk gribas ņemt no plaukta, kā citas? Jā, bet tur spēlē lomu arī kaut kādi aizspriedumi, vizuālais, gaume. Ņemu mazāk rūgtās, kurām smukāka crema, ar interesantākajām garšām. Sliecos uz CC coffee, Tīrs Miers, Kuup, Back ’n’ Cone. Bet es negribu teikt, ka viņas ir “uzvarētājas” ar kaut kādu īpašu pārākumu. Nianses ir ļoti mazas. Neviena kafija nekliedza virsū “wow”.

Līdz ar to mans ieteikums ir nevis koncentrēties uz konkrētu grauzdētāju, bet mēģināt no katra grauzdētāja nopirkt dažādas izcelsmes un audzēšanas veida kafijas un salīdzināt tās. Atšķirības starp zaļajām kafijas pupiņām ir lielākas kā starp dažādu mazo grauzdētāju apstrādes procesiem. Visdrīzāk paņemot Kenijas kafiju no vienas firmas un noliekot pretī Tanzānijas kafiju no otras firmas, “wow” efekts būs lielāks, kā meklējot nianses starp vienas izcelsmes, bet dažādi grauzdētām Brazīlijām. Es, piemēram, tagad ļoti gribu izmēģināt citus kafijas ievākšanas procesus, salīdzināt washed/fermented/honey, salīdzināt dažādas šķirnes starp dažādām valstīm un tamlīdzīgi.

Tas takeaway man ir tāds, ka es turpmāk ņemšu no katra ražotāja kādu citu kafiju, nevis mainīšu kafijas veidus pie viena ražotāja. Tas, tāpat kā šis raksts un viss tests, ir vairāk lai atbalstītu vietējos ražotājus, nevis lai ieliktu pirmajā vietā kādu konkrētu uzvarētāju.

P.S: Ja kādu ieinteresēja šis temats un tas, kāpēc vienādas krāsas pupiņas nenozīmē vienādu grauzdējuma pakāpi, Lance Hendrick ir foršs video par šo.