Ābols
Ik pa laikam internetā klejo tāda bilde un jautājums. Ja tev liek iztēloties ābolu, nu tā, ka tu aiztaisi acis un iztēlojies ābolu, ko tieši tu redzi?
Pirmo reizi pārlasot simtiem komentāru zem tās bildes es aptaujāju apkārtējos, ko redz viņi. Un tad man burtiski salūza smadzenes. Ilgi par šo domāju un jā, salūza, jo mainījās viss, kā es redzu pasauli.
Tiem, kas nav lasījuši un nav uzdevuši citiem šo jautājumu, pirmkārt - nav tāda pareizā varianta. Tu neesi labāks vai sliktāks, ja tava atbilde atšķirsies no citiem. Kādi ir šie varianti? Daži cilvēki neiztēlojas neko, viņiem nav ne bildes, ne formas. Ir koncepts “ābols”. Daži pat saka, ka redz tekstu. Tad ir cilvēki, kas iztēlojas tādu kā simbolu, kontūru, formu. Tālāk ir tādi, kas to redz kā fotogrāfiju. Visbeidzot ir cilvēki, kas var iztēloties fizisku ābolu sev rokā, kāds tas izskatās no visām pusēm, pagrozīt, iekosties un sajust tā garšu, sulu, tekstūru. Prātā nomainīt ābolu uz citu šķirni un iztēloties atšķirības.
Jā, tik tiešām mums visiem ir pavisam konkrēti atšķirīga iztēle, ne tikai tādā plašā konceptā kā fantāzijas bagātība, bet burtiski spējā vizualizēt lietas, situācijas, sajūtas.
Tam ir tik masīvas implikācijas uz visu! Tas izskaidro atšķirības gaumē, grāmatu lasīšanas preferences, pat tādu lietu kā empātija! Viens skatās filmu, kur kādam dara pāri un fiziski izjūt šo situāciju (es), otrs uz to skatās kā uz konceptu un aprakstu. Neskatoties uz to, ka es varu iztēloties ābolus, man tomēr ir diezgan grūti iztēloties, kā pasaule izskatās, ja nevar iztēloties un vizualizēt, bet viens gan ir skaidrs - šīs atšķirības man izskaidro tik daudz ko par mūsu pasauli un cilvēku dažādajām pasaules uztverēm.