iPod
Tā tās lietas iet apļos, iedomājieties, nopirku iPod. To pašu veco. Man jau kādreiz bija šāds pats iPod, kuru checks notes pasūtīju pirms gandrīz divdesmit gadiem. Ir pat eBay rēķins saglabājies e-pastā, samaksāju toreiz, 2005. gadā veselus 329 ASV dolārus.
Toreiz biju ļoti apmierināts un ilgi to lietoju, līdz vienā neveiksmīgā reizē aizmirsu viņu lidmašīnas krēsla žurnālu kabatiņā. Tālāk nāca gudro telefonu ēra, vēlāk jau straumēšanas servisi, nebija nekādas vajadzības pēc iPodiem. Nu, īstenībā, nav jau joprojām nekādas vajadzības.
Te nu vienu dienu izgāju pastaigā pa rajonu, gribēju klausīties mūziku austiņās un viena no austiņām izlādējās. Izrādās baterija beigta. Austiņas dārgas, bet mainīt bateriju nevar. Ļoti sadusmojos, man nepatīk tehnika, kas tik ātri (nu 3 gadi aptuveni) nolietojas. Tā nu nolēmu nopirkt austiņas ar vadu. Klausījos mūziku no vada, bet tad kādu dienu tas pats notika arī ar telefonu, biju visu dienu klausījies mūziku, izgāju no darba, secināju, ka telefons uz miršanas robežas, jo dumjajiem mūsdienu telefoniem lādēšanas ports un austiņu ports ir viens un tas pats un nebiju varējis iespraust lādētāju. Jā, jā, ir tāda bezvadu lādēšana, bet man darbā nav tāda lādētāja.
Paraleli tam visam biju uzinstalējis sev FreeBSD serveri un salicis tur visādus interesantus web servisus. Kārtojot plates ievēroju, ka gandrīz katrai mūsdienās izdotai platei līdzi dod nelielu kuponu ar kodu, tā paša albuma ielādei FLAC formātā. Nolēmu tos visus ielādēt un ieliku savā serverī, straumēšanai uz telefonu ar PlexAmp. Tā tiku pie savas nelielās mūzikas bibliotēkas. Tad nu tās lietas kaut kā paraleli savienojās viena ar otru un nonācu līdz tam, ka gribētos mūzikas atskaņotāju, kurā bez interneta būtu pieejama visa mana mūzika, baterija būtu neatkarīga no telefona baterijas un kurā nebūtu kaut kāds bremzīgs android interfeiss, kā ļoti daudzām ierīcēm.
Un tad uzzināju, ka eBay var iegādāties “modernizētus” vecos iPodus. Kaut kādi Ķīnas uzņēmumi ir tikuši pie veciem un, laikam, norakstītiem orģinālajiem iPodiem, viņi tos skaisti nopulē, nomaina bateriju pret ietilpīgāku, nomaina mehānisko cieto disku pret lielizmēra SD karti, ieliek visu jaunās kastēs un ir tev vecais labais iPods ar labu bateriju un ātrāks kā jebkad.
Tur var izvēlēties dažādus modeļus, es izvēlējos iPod 5.5 video modeli, kuram ir audiofilu iecienīts Wolfson DAC čips un kurš skaņas ziņā skaitās pats labākais no visiem iPodiem.
Ierīci saņēmu, uzliku tur RockBox programmatūru, lai var lietot arī FLAC failus un mūziku var vienkārši iekopēt pa vadu.
Atmiņā viņš likās lielāks, tagad izrādījās, ka pat mana magnētiskā powerbanka, kuru pielipina iPhone uz muguras ir aptuveni tik pat liela, ja ne lielāka.
Nostaļģija. Ir forši! No mīnusiem, neesmu sajūsmā par RockBox menu struktūru un visu to lietojamību, lai gan uzliku viņam tēmu, kas izskatās kā orģinālais softs. Protams failu kopēšana ir ļoti lēna, jo vads ir tas pats orģinālais. Nu un mašīnā tāpat vajag streaming servisu, jo no CarPlay negribās atteikties un ar AUX vadiem negribu krāmēties.
Katrā ziņā, 20 gadu jubilejā esmu atpakaļ pie iPoda.