Par bezalkoholisko alu un kalorijām
Nav nekāds noslēpums, ka Latvijā ir milzīga alkoholisma problēma, tāpēc tiešām priecājos ar katru gadu veikalos redzēt ar vien lielāku skaitu bezalkoholiskā alus. Manuprāt šis ir labs veids, kā pamazām atteikties no tādas nelielās alkohola lietošanas, vai “alus pie TV” vai cita veida ikdienas patēriņa.
Viena interesanta lieta sakarā ar bezalkoholisko alu ir tāda, ka šis dzēriens iet pārtikas kategorijā, kurā, atšķirībā no alkoholisko dzērienu kategorijas, ir jānorāda arī produkta sastāvs un uzturvērtība. Jā, tieši tā, parastajam alum nav rakstīts nekas par tā kalorijām, taču bezalko alum ražotājam nākas šo informāciju rakstīt uz etiķetes.
Kādu dienu, skatoties uz savu alus vēderu, nolēmu paskatīties cik tad īsti kaloriju ir bezalkoholiskajos alos un liels bija mans pārsteigums, kad novēroju vienu savdabīgu sakarību: Latvijā ražotajos alos bieži vien ir teju vai divreiz vairāk kaloriju, kā ārzemju alos.
Pirmā mana teorija bija, ka mērījumu standarti vai metodika atšķiras, bet tas neizskaidrotu, kāpēc visiem ražotājiem ir līdzīga kļūda. Tad pamanīju otro sakarību, dažos no lielāko alus ražotāju produktiem arī Latvijā kaloriju ir mazāk. T.i. sakarība bija tieši ar ražotāja “izmēru”, ne valsti. Devos pētīt internetu (kā arī pajautāju draugam LLM) un atbilde bija rokā: ir vairākas ražošanas metodes.
Lai nebūtu jābalstās tikai uz ChatGPT un pieņēmumiem, pie reizes nosūtīju e-pastu arī pašiem ražotājiem, ko var zināt, ja nu kāds tiešām atbild?
Un atbildēja arī, jau pusstundas laikā gan Valmiermuiža, gan Labietis apstiprināja manu teoriju.
Izrādās tā ļoti rupji dalot, ir divas metodes, kā ražot bezalkoholisko alu (un uzreiz atvainojos speciālistiem, es rakstu tā, kā sapratu, droši vien termini nebūs 100% pareizi, bet ideja ir pa lielam pareiza):
- Apturētā fermentācija. Alus tiek gatavots tieši tāpat kā parasti, bet kad rūgšanas procesā sāk veidoties alkohols, šo procesu aptur. Rezultātā, visādi cukuri vēl nav pārvērtušies alkoholā un alus ne tikai garšo saldeni, bet arī satur vairāk kaloriju
- Dealkoholizācija. Alus tiek pilnībā pagatavots kā parasti, bet tālāk tiek filtrēts vai destilēts, lai alkoholu no dzēriena dabūtu ārā. Alus garšo mazāk saldi, jo cukuri tika pārvērsti par alkoholu, kurš tika “dabūts ārā”
Droši vien katrai no metodēm ir savi plusi un mīnusi, bet tās otrās metodes lielākais mīnuss ir dārga un sarežģīta tehnika, tieši tāpēc mazākie ražotāji izmanto apturēto fermentēšanu un tieši tāpēc šajos alos ir vairāk kaloriju. Ja jums tas ir svarīgi, ņemiet vērā.
Katrā ziņā šī bija interesanta atklāsme un lieta, kurai turpmāk pievērsīšu uzmanību veikalos.
Bonusā, kamēr meklēju alus ražotāju adreses, secināju, ka mums ir palicis vēl mazāk “īsteni neatkarīgo” alus ražotāju, pēdējos gados ir pārdoti vēl daži uzņēmumi. Cik saprotu šobrīd situācija ir šāda:
Cido (Royal Unibrew, Denmark, 99.99%):
- Bauskas
- Madonas
- Lielvārdes
- Lāčplēsis
- Līvu
- Un citi Cido ali
Cēsu alus (Olvi, Finland, 99.88%):
- Cēsu / Brūzis
- Piebalgas
- Valmiermuižas
- Mītavas
- Lido
- Miezītis
- Bocmanis
Aldaris (Carlsberg, Denmark, 100%)
- Aldaris
- Mežpils
- Grimbergen
- Apinītis
Orģināli
- Tērvetes
- Užavas
- Brenguļu
- Labietis
- Malduguns
- Brūzis
- Nurme
- Teika
- Viedi
- Duna
- Bursh
- Tālavas
- utt. skat aldari.lv