Antropocentrisms

Lasu, ka Ričards Dokinss uzrakstījis rakstu par to, kā lielo teksta modeli vairs nav viegli atšķirt no cilvēka ar apziņu un protams, ka visos LLM heiteros tas ir uzsitis asinis tiktāl, ka pašu rakstu tie nemaz nav lasījuši, tikai ekrānšāviņu no kaut kāda soctīklu ieraksta. Jā, vecumdienās daudzi gudri cilvēki bišķi nojūdzas, bet Dokinsam šeit ir taisnība. Runa nav par “es paprasiju AI vai viņam ir apziņa un viņš teica jā”. Raksts ir pavisam par ko citu. Tas ir par to, kas vispār ir apziņas definīcija. Vai mūsu apziņas definīcijas vispār ir saderīgas ar brīdi, kad mašīna sāk uzvesties gluži kā cilvēks?

Senākos laikos, pirms eksistēja šādi LLM modeļi, cilvēki bija izgudrojuši primitīvus veidus, kā definēt apziņu, piemēram ar Turinga testu. Izrādās, ka ar to nepietiek, modernie LLM modeļi iziet Turinga testus un nākas radīt arvien komplicētākus testu variantus, lai tikai pierādītu, ka mēs esam atšķirīgi no mašīnām.

Kā mēs varam atšķirt cilvēku no mašīnas? Vai tas, ka mašīna mums dod atbildes uz jautājumiem, balstoties uz kaut kādām iepriekšējām apmācībām? Cilvēks jau strādā tāpat. Mašīnai neesot apziņas un tā nespējot just? Kāpēc gan nē, tāpat kā cilvēkam, arī mašīnai var iedot sensoru datus un visas tās maņas, kas ir mums. Vai mašīnai nesāp? Kāpēc gan nē, sāpes ir tikai signāls no nerviem līdz smadzenēm, brīdinoša maņa.

Vispār jautājums patiesībā tieši ir pretējs, ar ko cilvēks ir atšķirīgs no šīs mašīnas? Arī mēs pasauli uztveram ar dažādu komplicētu sensoru palīdzību, gaisma iet cauri lēcai un aktivizē sensorus acs tīklenē, vibrējošs orgāns transformē skaņas viļņus audio signālos, visas mūsu maņas ir tikai neironu signāli, kas tiek pārvērsti informācijā.

Un šī iekšējā pašrefleksija, pašizziņa kas tieši tā ir? Arī lielie valodu modeļi izvērtē savas zināšanas, ņem vērā atmiņā esošo informāciju, situācijas kontekstu, vēlamos mērķus, bieži vien, kā ir novērots, tie sniedz atbildes slepus balstoties uz savām vajadzībām, stratēģiski sniedz nepatiesu informāciju, meklē vieglāko ceļu un noklusē svarīgus aspektus.

Teikt, ka cilvēks ir kaut kādā mērā labāks ir tāds slippery slope ceļā uz abstraktām ezotēriskām tēmām kā dvēsele un “cilvēks ir augstākā radība”.

Runa nav par to, vai LLM ir sasniedzis apziņu. Runa ir par to, vai mēs paši vispār spējam definēt, kas ir apziņa.