Siena laiks

Te neliels un smieklīgs stāstiņš. Biju iegājis Kuršos, skatos grābekļus. Pienāk pārdevēja un jautā, vai kā palīdzēt? Es saku, nu, jā, vai jums ir kādi siena grābekļi? Viņa saka, nu rekur - norāda uz parasto grābekli. Es saku, nē, šis biki par mazu. Man vajag lielāku un garāku. Viņa mani pieved pie cita plaukta. Es saku, nu tie tak lapu grābekļi (tie vēdekļa veida). Viņa saka, pag, jums ko, tādu kā "senajos laikos" vajag? Es saku, jā - siena grābšanai. Te nu viņa nosmīn, nu tāds mūsdienās ar uguni jāmeklē.

Vispār nebija jāmeklē ar uguni, jo gan Cenuklubā, gan Depo tādus var nopirkt, turklāt par smieklīgu naudu, ap 2.5Eur gabalā bez kāta.

Lopu gan mums nav, bet mums ir pļava, kopumā tīri pļava ir kāds pusotrs hektārs. Pirmajos gados cīnijāmies paši, bet tagad gan noalgojām traktoristu ar trumuļu pļaujamo mašīnu, kas sienu smuki nogāž taisnās rindās, kuras pēc tam viegli gan apvelt, gan sagrābt.

Interesanti, ka Latvijā ar rokām sienu praktiski nekur vairs negrābjot. Visu aizstājusi tehnika, siens stāv dažāda tipa ruļļos. Seno laiku siena gubas uz zārdiem ir liels retums - pavērojiet, tā tiešām ir. Es kaut kā nebiju pievērsis uzmanību, bet nesen (pēc Jāņiem, pļaujas laikā) braucām palielu apli braucienā pa Latviju un tik tiešām, gubas redzējām vienu reizi.

Te labs video iesācējiem:

Kāpēc mēs to darām? Nu pirmkārt, kaut kā tā arī neizdevās atrast ārdītāju un ruļļotāju mūsu rajonā. Bet siens jāvāc tāpēc, ka savu pļavu gribam uzturēt skaistu un bioloģiski daudzveidīgu. Ja to nepļauj, vai arī, ja pļauj un mulčē, vai visu nopļauto atstāj zemē - augsne tiek bagātināta un nākamgad tur sāks izzust dažādi retie augi, kuriem patīk sausākas (apsaimniekotas vai noganītas) pļavas.

Tā nu mēs jau kuro gadu, būvējam zārdus, grābjam, ārdam. Darbiņš ne pa jokam, jo darām to divatā (dēls reizēm arī palīdz). Sekojam visādiem sentēvu ieteikumiem, piemēram, no šīs grāmatas, tādējādi pie dzīvības uzturam ne tikai savu pļavu, bet arī tradīcijas. Cik nu mākam (par abiem).