Maroka 2013

Saulē nokaitētā asfalta lente stiepās tieši pretim horizontam. Ik pa laikam izkāpu izstaipīt kājas un pastaigāt pa akmeņu laukiem, aiziet līdz kanjona malai un izplest rokas. Ievilkt elpu dziļi jo dziļi un uzsūkt

Kamēr, iegāzušies atpūtas dīvāniņos, baudījām spēcīgo piparmētru tēju un pildījām viesnīcas dokumentus, bija atkal uzradies onka, kurš mūs šurp atveda. Nemaz jau vairs ne negaidīti, arī viņam bija savas slēptās vēlmes pret mums.

Fezas lidosta ir gaužām maza un neinteresanta. Viss, kas tajā atrodams, ir divi bankomāti, sargs, pieci auto nomas kantori, bagāžas tinamais aparāts un rinda uz ieeju. Izrādījās, ka bijām pusstundu pirms rezervācijā noteiktā

Feza. Šī leģendārā pilsēta, kas radusies jau astoņsimtajos gados, ir viena no labāk saglabātajām arābu pasaules vecpilsētām, un pasaules lielākā pilsēta bez automašīnām. Nonākt Fezā ir kā nokļūt Arābu pasakas viduslaiku pasaulē. Te

Uz prāmja nekādu pārpratumu nebija. Pastāvēju rindā pie muitas darbinieka, kurš pasēs iesita zīmogu, tad varējām sēsties krēslos un gaidīt krastu. Ārā jau bija tumšs, un prāmi pamatīgi šūpoja, tāpēc vienkārši sēdējām un