Mūsu diena sākās ar pamatīgu amerikāņu pankūku kaudzi brokastu ēstuvē Cocos (kā gan pareizi tulkojams diner?), kas atradās pāri ielai. Uzņēmuši enerģijas devu, vēlreiz aizstaigājām līdz Disnejlendas veikalu ielai, kur sapirkām kaudzīti dažādu
Amerikas Savienotās Valstis man nav svešas. Šeit viesojies biju jau septiņas reizes, kas, kā smejos, ir vairāk nekā esmu bijis Igaunijā, taču visas šīs reizes ir bijušas darba komandējumos, kuros dažreiz neko daudz
Pavisam negaidīti sanāca atkārtoti aizbraukt uz Hanoju un Pnompeņu, lai arī pirms pusgada jau tur ar ģimeni bijām atvaļinājumā (rakstu sērija šeit). Šoreiz tas bija darba sakarā, taču dažas brīvdienas man bija un
Ja Indonēzijā jau reiz biju bijis un vulkāna krāterim pa perimetru nostaigājis, Filipīnās biju pirmo reizi. Šis bija komandējuma brauciens, tāpēc nekādu diži lielo piedzīvojumu nebija, taču dažas bildītes ko parādīt man ir.
Sasvīduši, noguruši un dezorientēti ievēlāmies tīrajā un modernajā
Mika un Zanes dzīvoklī. Tiem, kas to vēl nezin, Miks un Zane Kambodžā
dzīvo jau vairākus gadus. Sākotnēji tas bija plāns īsākam laikam, taču
viņi