Japāna 2024: Tokija

Kā jau rakstīju, biļešu dēļ mūsu ceļojums nebija ieplānots īpaši garš, mazāk kā divas nedēļas. Taču Japāna ir tik liela un māsai tas ir mūža brauciens. Jāparāda pēc iespējas vairāk, nesajūkot prātā.

Tokija ir liela pilsēta, taču ne tādā izpratnē, kā daudzi iedomājas, ieskaitot manu māsu. Jā, no vienas puses Tokija ir liela gandrīz visās izpratnēs, bet dīvainā kārtā, tā ļoti ātri var nešķist liela. Gandrīz jebkur, lai kur arī nebūtu, atliek paiet dažas ielas sāņus un nonāksi klusā šauru ieliņu labirintā bez cilvēkiem.

Un arī tās salīdzinoši piedrūzmētās ielas nav arī tik daudz. Jā, te ir rajoni, kur ir ļoti daudz cilvēku, bet arī pašā pilsētas centrā (lai ko arī te nesauktu par centru) ir klusi nostūri, patīkami dzīvojamo māju rajoni, zema apbūve. Tā nav tāda pilsēta, kur viss būtu pilns ar cilvēkiem, mašīnām un kas sastāvētu tikai no stiklotiem debesskrāpjiem. Laikam tāpēc man te tik ļoti patīk. Apnīk cilvēki? Pāris kvartāli ar kājām un esi viens.

Šajā pilsētā biju nolēmis uzkavēties ilgāk un to ieplānoju kā tādu bāzes apmetni. Tāpēc šeit biju rezervējis labu hoteli ar plašām istabām un labām brokastīm, lai piecas dienas pēc kārtas nav jāiet gulēt kaut kur, kur nav patīkami. Hotelis atradās gluži paša Asakusa sajona sirdī ar skatu uz Sensoji templi un Tokyo Skytree vienlaikus. Diena gan mums bija ļoti pārsātināta, kā nekā, vēl rīta pusi bijām staigājuši pa Osaku, tad sekoja brauciens ar Shinkansen, tad navigēšana cauri vilcienu un metro stacijām, tad viesnīcas meklēšana.

Lai vai kā, nolikām somas, atpūtinājām kājas un devāmies ārā jau aptumsušajā Tokijā. Pirmais, protams, jāuzēd suši, tāpēc devāmies ārā, tumšajās Asakusa rajona ielās.

Pirmajā dienā devāmies uz slaveno Shibuya krustojumu, kurā satiekas vairākas ielas un līdz ar to, kad krustojumā iedegas gājēju zaļās gaismas ir novērojama pamatīga cilvēku plūsma. Skats, kas bieži redzēts filmās. Šoreiz gan te notika kaut kādi remonti un arī gaisma nebija tā labākā, tāpēc man nekādas dižās bildes nav. Turpat blakus arī sastopams Hachiko, sunītis, par kura dzīves stāstu tapusi aizkustinoša filma.

Kas interesanti, tad šeit arī, noiet nost no galvenā krustojuma un jau pāris ielas tālāk ir pilnīgs klusums, šauras ieliņas, patīkama sajūta.

Devāmies uz Meiji sintoistu svētnīcu kompleksu, pa ceļam piestājot pāris veikalos, dzerot aukstās kafijas no automātiem un tā baigi nekur nesteidzoties.

Kad tempļa teritorija bija izstaigāta, devāmies uz Harajuku rajonu, kur parasti pulcējas dažādi krāšni saģērbušies jaunieši. Nu te gan bija pārbāzts ar cilvēkiem, knapi varēja paiet. Izklaidējām bērnus kādā no neskaitāmajiem "mantiņa bumbā" veikaliem (Gashapon), piestājām dažādos no dullajiem veikaliņiem. Pēc tam devāmies uz kādu rajonu, kurā var atrast skatu, kas iedvesmojis kādas slavenas Anime ainu (Your name).

Ak jā, te arī Anime un mans variants:

Tālāk vienkārši staigājām pa Tokijas ielām un izbaudījām. Diena bija gara, spēks vēl bija, izstaigājām daudz un iespaidu bija pārpārēm.

Pusdienās ēdām garšīgāko Ramen pasaulē un vakarpusē devāmies pastaigāt uz Sumida parku pie upes, no kura paveras skaists skats uz Tokyo Skytree torni.

Beigās pasēdējām kādā no ielu krodziņiem Asakusā, kur var dzert alu un uzkodās grauzt Edamame sojas pupiņas ar sāli. Ēdiens ne pārāk, bet galvenais ir atmosfēra un vakars.

Es mīlu Tokiju, vienmēr gribēšu atgriezties. Bet nu šī bija tikai pirmā diena, pārējās dienas bija paredzēts doties dažādos dienas izbraucienos no pilsētas.