Tikai no rīta varējām kārtīgi apskatīties kur esam nonākuši, un kā
īsti izskatās upe, kurā Andrejs naktī peldējās. Rumānijā gaisotne bija
pavisam savādāka. Lai arī Ukrainā man principā patika, un bija
interesanti — Rumānija
Pienāca rīts. Olivers atrada televīzijas pulti, un ātri vien atrada “Barančik Šon” ukraiņu valodā. Pēc uzvārijām kafiju, un izmantojām iespēju pasēdēt internetos (kā jau normāli telefongīki). Kad viss bija izdarīts, savācām mantiņas, un
Braucienam kāds vēlējās radīt neskaitāmus šķēršļus. Vakarā pirms
plānotās izbraukšanas mani apturēja policija, un nepamatoti sodīja par
sarkanās gaismas šķērsošanu. Nākamajā rītā Andreja mašīnai uzradās
bīstams defekts – brauciena laikā atlaižot gāzes pedāli, mašīna
Eiropu ar auto apceļot centāmies jau ceturto reizi, šoreiz braucām uz vēl neizpētītu virzienu – Rumāniju un Serbiju. Šeit atstāstīšu dažas praktiskās lietas, lai nebūtu tās jāpiemin pašā aprakstā.
Brauciena garums bija gandrīz 5000km,
Hostelis kurā bijām palikuši pa nakti bija ļoti mājīgs. Istaba bija
vienkārša, bet nu tajā vismaz bija kondicionieris, vannasistaba un
normāla gulta, ko gan vairāk vajag. Lobijs bija šaurs un mājīgs,
izdekorēts ar