Vjetnamas vilcieni nav nekādi diži labie. Sliedes vairāk atgādina
šaursliežu dzelzceļa līniju, vagoni ir veci un, atkarībā no vilciena,
reizēm arī netīri un nolaisti. Piemēram šis brauciens. Kādu brīdi pēc
iemigšanas, mani pamodināja
Izkāpām Hue dzelzceļa stacijā, kur mūs sagaidīja pamatīgs karstums,
nevis tāds kā pirmajā dienā, bet bez mitruma. Vienkārši krāsns.
Kā pirmo, nolēmām iegādāties nākamās vilciena biļetes. Kamēr pētiju
vilcienu sarakstu, pienāca kāds stacijas
Pirmā lieta, kas bija jāizdara dzelzceļa stacijā – jāiegādājas
vilciena biļetes nākamajai naktij. Šoreiz bija plānots braukt ar garo
nakts vilcienu, jo attālums bija ļoti liels, turklāt tā ietaupījām
vajadzību pēc viesnīcas. Biļeti jāpērk
Mans Āzijas sapnis sākās Vjetnamā. Toreiz, kad pirms sešiem gadiem
pirmo reizi aizbraucām uz Taizemi un Laosu, patiesībā Vjetnama bija
sākotnējais plāns. Vienmēr biju gribējis redzēt trijstūrainās cepures un
rīsa laukus, taču tad
Turcija
Darba sakarā sanāca aizbraukt uz minētajām divām valstīm, pirmajā no kurām bija paredzēta tikai viena diena. Saprotams, neko daudz apskatīt iespējas nebija, bet centos laiku izmantot cik nu vien iespējams.
Brauciens sākās