Argentīna

Buenos Aires, Argentina

Tipiskais skats no Hoteļa loga. Argentīnā pagaidām esmu redzējis vēl tikai daļu no Buenos Aires un neko citu, bet pilsēta ar saviem 12-20 miljoniem (dati atšķiras) iedzīvotāju un ekonomisko crash 2001. gadā ir diezgan novalkāta un blāva pilsēta. Rodas sajūta ka pilsētu uz pāris mēnešiem visi pametuši un tagad atgriezušies, kad viss ir sarūsējis un apputekļojies. Toties dēļ valūtas devalvācijas viss vietējais ir ļoti lēts, bet importētais - dārgs. Pilnīgi nopietni, bet ekonomikas ziņā šī pilsēta ir Latvijas nākotne, jo mūs pilnīgi līdzīgs crash sagaida tuvākajā laikā, noskaidrošu no vietējiem kā tieši viņi to izjuta. Pēc skatiem - nepavisam negribu piedzīvot.

Tā kā pēc izvilkšanas no kofera secināju ka laptopam 1/3 ekrāna ir sasista un nav lietojama, tad bildes grūti montēt vai apstrādāt. Līdz ar to kas nu ir, tas ir.

mañana

Vakar vakarā uzsākām reģistrāciju DBreak bārā, bija vakara tusiņš ar dzērieniem un uzkodām, piereģistrējām kādus 75 atnākušos.
Vakars bija tīri labs un izdevies, atmosfēra jauka, iespēams tāpēc ka priekš MUM tā bija pirmā reize kad fonā bija mūzika.

Šodien savukārt pats pasākums, no rīta milzīgs haoss, jo visi nāca uzreiz un stājās rindā, kas bija tik gara ka pat gāja lejā pa trepēm uz pirmo stāvu. Reģistrējām es ar Dārtu divatā, un ja nebūtu viņas ar savām spāņu valodas zināšanām, būtu sliktāk kā slikti, jo principā te nav neviena kas angliski runātu tekoši, ir kādi 10 kas runā ļoti slikti, un pārējie nerunā nemaz vai burto.

Kopā ieradās ap 250 cilvēku, un 200 cilvēkiem paredzētajā zālē tas izskatījās diezgan iespaidīgi. Prezentācijas un saturs bija ļoti labs, un pasākums pavisam izdevies. Pats arī noprezentēju jaunos produktus, un vispār mani te kā kautkādu rokzvaigzni uztver. Fotografējas un prasa autogrāfus. Forši kad cilvēki nāk un stāsta cik daudz esmu viņiem palīdzējis. Tagad ir pusseptiņi un beidzot esmu atpakaļ istabiņā, atvelku elpu. Vēl tāda pati rītdiena, un tad brīvāks.

Izskatās ka svētdien iesim uz kautkādu kruto Argentīnas futbola komandu spēli stadionā ar 50000 cilvēkiem. Žēl bet īpaši izbaudīt es to nevarēšu, jo neesmu nekāds sporta cienītājs.

Ā un vēl interesants fakts - bijām tradicionālā steika restorānā un neskaitot visu citu ko tur nobaudīju, izdzēru arī tādu pusglāzi dārga argentīniešu vīna - tomēr jau aiz cieņas pret valsti nevarēju atteikt. Nezinātājiem protams tas liekas normāli, tāpēc paskaidrošu ka tas ir lielākais alkohola daudzums ko vienā piegājienā jebkad esmu izdzēris.

Tāds lūk īsumā atskats uz pēdējām dienām.

Puerto Madero

Šovakar bijām uz citu restorānu, un sekojot vietējo ieteikumiem dabūju nobaudīt Asado, kas būtībā ir liellopa gaļa cepta uz atklātas uguns, uz restēm. Uz mana šķīvja bija veselas 5 dažādas gaļas jo kā paši Argentīnieši saka par asado - viņi ēd Visu govi. Vēl pavisam nedaudz nogaršoju kautko dīvainu - Fernet - alkoholisks dzēriens kas garšo pēc zālēm. Pēcāk, par lielu nelaimi biju aizmirsis fotoaparātu, mēs nostaigājām milzīgo gabalu atpakaļ uz viesnīcu ar kājām, apskatot slaveno Puero Madero rajonu, kas izvietojies gar Rio de la Plata upes krastmalu. Ja līdzi būtu fotoaparāts, visticamāk manas bildes būtu precīzi tādas kā minētās divas, jo atceros to vietu gluži tādu. Vakars bija silts un patīkams, un Buenos Aires - šoreiz pavisam savādāka, skaista un krāšņa. Tumsā viss izgaismojies tā, ka nemaz neizskatās pēc tās pašas pelēkās pilsētas. Joprojām pie sevis šķendējos par aismirsto fotoaparātu, nekad to vairs neatkārtošu 🙁

Asado

Pirms braukšanas man stāstija ka Argentīna ir populāra ar saviem pasaules mēroga steikiem. Nu, šī informācija nav gluži precīza, jo tas ko mēs pazīstam kā steiku, to viņi ēd kā cepumus. Šeit ēd asado - uz atklātas liesmas novietotās restēs ceptus milzīgus gaļas gabalus. Piemēram šodien mums atnesa 6 aptuveni 50cm plata, tumši brūnas, sulīgas un neaprakstāmi garšigas ribas. Neko tādu es dzīvē nebiju redzējis, un man arvien vairāk rodas sajūta ka no visām pasaules vietām kur esmu bijis, tieši latvijā par ēdienu ir tikai vāja nojausma. Vai arī mēs to uztveram tīri kā barību. Gaļu šeit ēd rītā un vakarā, un ēd visās kombinācijās. Jau rakstīju ka vakar man uz šķīvja bija 5 dažādas gaļas - reti ēdu tik lielas porcijas, turklāt šī sastāvēja tikai no gaļas! Argentīnieši ēd ilgi, un vēlu. Piemēram astoņos vakarā restorāni tikai veras vaļā, bet cilvēki sanāk tikai ap pusnakti. Un ēdienreizes parasti ilgst vairāk kā stundu, standarta kafijas pauze mītinga vidū ilga gandrīz stundu, pusdienas vispār ievilkās kā tāda vesela dienas daļa. Te ir daudz ko stāstīt par šejienes ēšanas kultūru, iespaidu ir ļoti daudz un visu nevar izteikt vārdos.
Šodien pusdienojām ar vienu no lielajiem klientiem. Salīdzinoši ar pārējām vakariņām, kas bija brīvākā atmosfērā, šie man nedaudz iedvesa bailes. Boss atgādināja Marlonu Brando no Krustēva. Šāda tipa cilvēku nav daudz, un viņi ar savu vēso attieksmi un lēno runāšanu manī izraisa ārkārtēju respektu.

Rīt starp citu iesim uz River Plate spēli, ja kādam tas kautko izsaka.

300

River! Ceļš uz stadionu kā uz kara teritoriju, armija, policija, kādas 4-5 pārmeklēšanas, visur sētas un jau kilometru radiusā dzirdama dziedāšana no stadiona puses. Sadvabīgs piedzīvojums, atmosfēra, troksnis, GOOL!
Bet tas nav nedz sākums ne beigas, pirms tam ar kājām izstaigājām daudz interesantu pilsētas daļu, sākot ar mākslinieku ielu kur var nopirkt visādas roku darinātas lietas, un vēlāk nonākot La Boca rajonā, kas ir kas līdzīgs maskačkai (pēc būtības, ne izskata). Tur arī Boca futbola stadionu redzējām, kā arī daudzus aizdomīgus cilvēkus un neaizdomīgus cilvēkus kas ieteica paslēpt fotoaparātu somā. Atmosfēra diezgan ekstrēma, tāpēc nedaudz apskatījušies un izbaudījuši, iekāpām autobusā lai dotos atpakaļ. Izkāpām ātrāk lai paietu ar kājām, paēstu ķīniešu virtuvē un aplūkotu Obelisku un Jūlija avēniju, kas ar 20 joslām ir platākā iela pasaulē.

Tālāk seko brauciens uz miljonāru rajonā esošo River stadionu, futbols, un tagad pēc brīža dosimies skatīties Tango, kas dzimis šai zemē.

Pampas i Tango

Tango vakars izrādijās negaidīts ar to ka mūs aizveda uz dārgāko vietu pilsētā, kur galda rēķins pārsniedza 1000$ un arī šovs bija atbilstoši sterili ideāls, nepavisam ne slikts - pretēji, bet man iespējams vienkārši tango neizraisa emocijas. Šodien mūs veda uz 150km attālu pilsētiņu kura vairāk līdzinoties tipiskai Argentīnas mazpilsētai un atrodas jau gandrīz pampās.

Nu pampas pašas ir kas tāds ko mēs redzam braucot pa saldus šoseju, tikai biš iespaidīgāk - milzīgs, bezgalīgs lauks. Govju noēsta zālīte, nekāda horizonta, bezgalība. Daba un vide argentīnas laukos ļoti līdzīga latvijai, ja nu vienīgi neviena atpazīstama putna vai koka, visas svešas sugas. Pilsētiņa ļoti smuka, ēdām vietējā klasiskā ēstuvītē kur neejot tūrisi, ļoti smuki - un nevis atjaunoti smuki (lido stila), bet autentiski smuks interjers. Kārtējo reizi izbaudījām gaļas ēšanas apjomus, jo atnestā gaļa kuru kārtīgi pieēdāmies izrādijās tikai appetizer, un lielā gaļa vēl tikai sekoja. Lieliski pavadījām laiku, izrunājāmies, izstaigājām smuko koloniālā stila pilsētiņu, un tad jau devāmies mājās, jo visu laiku nedaudz līņāja.