Michael

Es agrāk blogā daudz rakstīju par filmām, tagad kaut kā vairs nē. Droši vien tāpēc, ka ar laiku sapratu, ka kino ir absolūta gaumes lieta, ļoti daudzi vispār uzskata, ka kritiķi neko nesaprot un neņem tos vērā utt. Katrs cilvēks filmā sagaida ko citu un saņem ko citu, kino ir izklaide un emocija. Protams, kritiķiem jāpievērš uzmanība noteiktam ķeksīšu sarakstam un es ļoti ilgu laiku (pārsvarā arī šodien) ņemu vērā kritiķu vērtējumus kā atskaites punktu vai filmu vispār jēga skatīties. Un tālāk vērtēju pats.

Lai vai kā, šis ir mans blogs, manas emocijas, tā nav recenzija.

Michael Jackson man nav svešs, viņa dziesmas, klipi un tēls manā bērnībā bija visur. Kaut kad vecumā no 12 līdz 16 gadiem es diezgan daudz viņu klausījos un vismaz lielos vilcienos zināju viņa dzīvesstāstu.

Tomēr uz filmu “Michael” es gāju ar palielu skepsi un bez īsta entuziasma. No pēdējā laikā redzētajām mūziķu biogrāfiskajām filmām neviena tā līdz galam nelikās īpaši laba. Bieži ir tā, ka, titriem braucot, vēl šķiet ka jā, baigi labais! Tad paiet pāris nedēļas un vispār neatceries kas tur tāds. Šo es rakstu dažas dienas vēlāk, ļāvu nosēsties, paskatījos intervijas, palasīju rakstus.

Katrā ziņā, emocionāli un tehniski man šī filma ļoti patika. Aktieris, kurš izrādās ir Michael Jackson brāļadēls un kuram nebija nekādas aktiera pieredzes, ir sevi ieguldījis vienkārši vārdiem neizsakāmā veidā. Es brīžiem skatījos un nevarēju saprast uz ko es reāli skatos. Tā līdzība ir fenomenāla, visas kustības, dejas, balss - tehniski Maikla Džeksona tēls ir uzburts tik rēali cik to jebkad varēja vispār iztēloties. Visi 110% pārliecinoši. Es biju ar muti vaļā.

Filma arī tehniski ir ļoti labi uzfilmēta, gaismas, kadrējumi, montāža, viss ir ļoti labā līmenī un vispār nav par ko piesieties. Līdz šim brīdim filma ir tiešām perfekta, vai esi fans vai neesi fans, filmu ir vērts noskatīties.

Un te sākas interesantākais – daudzi kritiķi tieši to, kas man patika, uztver kā trūkumu.

Jā, kritiķiem šī filma nepatīk. Intereses pēc es palasīju individuālās Rotten Tomatoes recenzijas, lai saprastu kas tieši viņiem nepatīk un tas šeit mani pārsteidza. Galvenais un gandrīz vienīgais par ko sūdzas, ka filma esot pārāk garlaicīga, jo tā vienkārši seko dzīvesstāstam, neesot nekādas drāmas, jaunu detaļu, odziņu, sulīgu baumiņu, netīrās veļas. Filma esot kā lasīt Michael Jackson wikipedia ierakstu. Tikai hronoloģiski dzīves notikumi.

Manuprāt tas bija tieši pats labākais aspekts filmā. Gan Bohemian Rhapsody, gan citās biogrāfiskās filmās, kaut kādas iekšējās intrigas un nepierādāmi dialogi kā reizi ir izraisījuši nepatiku skatītājos. Arī lasot citas draugu recenzijas, lielākās sāpes tieši ar brīvo interpretāciju, “drāmas radīšanu” tikai lai tā būtu, notikumu hronoloģijas maiņu “lai ir inčīgāk skatītājam”. Nezinu kāpēc to vajag kritiķiem, bet tiem, kas uz filmu skatās kā īsta cilvēka biogrāfiju nav vajadzīgas šīs izdomātās drāmas. Es tieši arī gribēju wikipedia ekranizāciju! Šķiet, ka es neesmu vienīgais, jo tādās pašās domās ir arī Rotten Tomatoes “audience” vērtētāji, kur filmai ir ļoti augsts vērtējums.

Manās acīs filma ir patīkami sterila, tā izvairās no pieņēmumiem un lietām, kas nav skaidri zināmas, tā turas pie drošām un pierādāmām tēmām, minimāli pieskaras netīrajai veļai. Tā ir par mūziķa karjeru tās sākuma posmā. Un tas ir labi.

Lai vai kā, bet Maikls jau īstajā dzīvē nedabūja mieru un mediju uzmanība kaut kādā mērā bija tas, kas viņu piebeidza, tāpēc es sajutu atvieglojumu, ka var paskatīties uz šo komplicēto personu salīdzinoši mierīgā un cieņpilnā veidā. Vai viņš jau neizdzīvoja pietiekami daudz skandālus kamēr vēl bija dzīvs? Man patika, ka filma viņu necenšas vēlreiz tiesāt. Man patika arī tas, ka filma necenšas visu iebarot ar karoti mutē. Tā iedod pietiekami daudz bērnības, spiediena, izolācijas un kontroles tēmu, lai skatītājs pats saprastu, no kurienes vēlāk nāk viņa apsēstības un dīvainības. Nav vajadzīgs teicējs, kas skaļi pasaka: “un tāpēc viņš kļuva tāds”. Man šķita, ka šajā ziņā skatītājs tiek respektēts, bet RottenTomatoes recenzijās rodas iespaids, ka kritiķi grib šos dramatizējumus, kur kāds skaļi pasaka saprotamas lietas.

Patīkami bija redzēt, cik daudz no viņa ģimenes, draugiem un tā sauktā “inner circle” iesaistījušies projektā, gan viņa brāļi, māsa, dēls un dažādi draugi. Gan jau tas arī izskaidro kāpēc filma ir tik “garlaicīga”. Filma turklāt beidzas viņa karjeras posmā, kad vēl nav sākušies nekādi skandāli, varētu teikt, slavas virsotnē un arī tas bija pareizs lēmums.

Īsumā TLDR:

• Galvenās lomas atveidotājs Jaafar Jackson, Michael Jackson brāļadēls, savu darbiņu izdarīja tik labi cik tas bija iespējams, perfekts 10/10 no manis
• Filma ir tehniski laba, kamera, gaismas, mūzika, nekam nav lētas TV filmas garša, viss ir kā minimums 8/10
• Es novērtēju, ka filma ir par lietām, ko “mēs” jau zinājām un pieturas pie viegli pārbaudāmām lietām, neizdomā jaunu vēsturi un tikai viegli izmanto t.s. “creative license”, nedaudz izlaižot notikumus, bet neko uzkrītoši nesagroza un neizdomā. Kino kritiķiem šis riebjas, bet manī tas izraisīja atvieglojošu nopūtu