Nu tas ir noticis arī ar mani

Senos laikos ar draugiem bieži rīkojām filmu vakarus un skatījāmies visdažādākās filmas. Reizēm par tām rakstīju arī šeit, bet, kā jau rakstīju, nu nav tas nekāds recenziju saits. Neesmu centies būt neitrāls vai objektīvs (man šķiet?) un pārsvarā rakstīju kā es redzu to filmu. Katrā ziņā, līdz ar neseno bloga atdzīvināšanu, pēc šodien noskatītas filmas, gribēju par to uzrakstīt pāris vārdus.

Filma, kuru šodien noskatījos ir Gattaca (1997), ar Ethan Hawke un Uma Thurman, kuri īstajā dzīvē šīs filmas filmēšanas laukumā sapazinās tuvāk un pēc tam apprecējās. Viņu meitu Maya daudzi zinās no slavenā seriāla Stranger Things. Tāpat Gattaca spēlē arī Jude Law.

Reizēm pietiek ar trīs minūtēm, lai filma manī izraisītu tādu “nē, šis būs cheezy” sajūtu, reizēm tā ir aktierspēle, reizēm mūzika vai pat tikai slikti ieraktīti skaņu efekti. Te bija pretēji, uzreiz bija skaidrs, ka filma būs laba. Tai ir daudz atšķirīgu un interesantu elementu, tās vide, galvenā doma, t.s. premise.

Es nezinu, nav jēgas izplūst, jo tas, kas notika uzreiz pēc filmas noskatīšanās, principā padara jebkādu rakstu bezjēdzīgu, tāpēc raksts nav īsti par filmu, tas ir par mani.

Titriem braucot, likās, jā, lieliska filma. Ielikšu augstu vērtējumu Letterboxed. Atveru aplikāciju un skatos, ka šo filmu esmu jau novērtējis.

Te nu bija unikāls sižets un atminami tēli. Vai arī esmu vecs un atmiņa sāk zust? Nedaudz bailīgi jau ir, bet ar to daudzumu filmu un seriālu ko esmu dzīvē redzējis, droši vien vēl zārku nesākšu būvēt, gan jau tas ir normāli. Vislabākais, ka titriem braucot, biju gatavs likt piecas zvaigznes, bet Letterboxedā kaut kad vairāk kā pirms 15 gadiem biju ielicis 4.5 zvaigznes.¹

Tā kā pa šo laiku filmu biju 100% aizmirsis tā, ka nebija pat kripatas no sajūtas, ka šo esmu redzējis, godīgi atņemu 0.5 zvaigznes par “neatminamību” un atstāju vērtējumu kā bijis.