The pitfalls of GAS
Angliski ir tāds joks, ne joks, ka cilvēkiem apsēstība ar hobijiem noved pie slimības “GAS” - Gear Acquisition Syndrome. To varētu nosaukt tā, ka tu sāc kļūt apsēsts ar instrumentiem un tā procesā aizmirsti pašu hobiju, kam tas tev īsti viss ir vajadzīgs.
Man noteikti piemīt šī nelāgā īpašība, sāku iebraukt tehniskajās niansēs un tad mēnesi pavadu lasot par kaut kādām tur ierīču atšķirībām, vēsturi, niansēm, beigās vēl sāku pirkt lietas, kuras man reāli nevajag.
Tagad ar kamerām ir tuvu tam, bet es valdos. Sākumā jaucu ārā un tīru jau pirms 10 gadiem sapirktos un tā arī īsti nelietotos fotoaparātus. Dažiem no tiem ir lielākas, dažiem mazākas problēmas, bet nu kaut kādā mērā problēmas ir visiem. Kā nekā runa ir par tehniku ražotu 1950-1970 gados, kura nekad nav ne kopta, ne pienācīgi uzglabāta.
Katrā ziņā, testējot jau tīrītos un uzlabotos fotoaparātus, šķendējos arī par to, ka dažiem no tiem ir ārkārtīgi mazi un neskaidri skatu meklētāji (nu tā vieta, kur skatās ar aci iekšā). Tad pamanīju, ka man ir totāli saskrāpētas brilles.
Pāris dienas domāju, kur es nez tās brilles tā būtu saskrāpējis, bet tad nāca apskaidrība. Visiem tiem padomju laika aparātiem skatu meklētājs ir tīrs metāls, nekādu gumijas aizsargu. Un padomju laikos briļļu lēcas bija no stikla, nevis plastmasas.
Ak vai. Atkal tēriņi.
