Zūdošais Āgenskalns
- Fotoaparāti
- Canonet QL19, Fujica ST801, Fed 2
- Filma
- Kodak Gold 200,
Tā notiek.
Pirms pāris nedēļām noskatījāmies 2019. gada raidījumu Ielas Garumā par Mazo Nometņu ielu. Raidījumā rāda daudz interesantu ēku, bet šodien mans stāsts būs tieši par ēku nr. 18, kurā šobrīd atrodas veikaliņš Lats un par ēku nr. 22, kuras pagalmā ik pa laikam iemetu acis. Garām ejot pāris reizes pat esmu nosapņojis, ka būtu jauki tur dzīvot. Iekšā tāda īsta Āgenskalna atmosfēra. Jauki būtu tur pasēdēt siltos vasaras vakaros, varbūt vecumdienās atvērt nelielu slepeno kafejnīcu, kura strādātu nenoteiktos laikos, tikai kad man sagribās.
Nebija lemts.
Vienu dienu, ejot garām veikaliņam, pamanījām, ka uz ietves pie 18. nama izliktas dažādas kartona kastes ar grāmatām un traukiem. Īpašnieki vāc ārā māju. Uzrunājām saimnieci, galvenokārt, lai noskaidrotu vai viņai uz pārdošanu nav arī kādi veci fotoaparāti.
Un bija arī! Ielaida mūs pagalmā, kamēr uzgaidījām, fotoaparātu atrada un tas nebija vis kaut kāds sarūsējis padomju dzelzis, bet tīri pieklājīga stāvokļa Canonet QL19, kuru no saimnieces arī iegādājos.
Pati pastāstīja, ka māju kopā ar veikaliņu esot pārdevusi. Te tapšot kaut kāds biroju komplekss. It kā esot solīts pašu māju arī saglabāt, bet, kas nu būs patiesībā, to rādīs laiks.

Turpat divas mājas tālāk, pagalmiņā, kuru aprakstīju iepriekš, uzradusies būvniecības sēta. Abas tur esošās ēkas kādu laiku jau bija tukšas. Iebāzām degunu sētā, tur tikko ieradušies strādnieki. Saņēmām atļauju uzņemt pāris kadrus.
Ielas garumā šo vietu mums stāda priekšā kā Maigas Čakstes māju, Maiga ir pirmā prezidenta Jāņa Čakstes meita. Viņa savulaik, cik saprotu, no šī pagalma arī deportēta. Raidījumā redzamie ēkas iedzīvotāji tajā brīdī nodarbojas ar fasādes remontu un raidījumam piesaistītais arhitekts dod norādes, kā pareizāk ņemt nost krāsu un saudzīgāk veikt remontus.
Tagad no strādniekiem uzzinājām, ka vienu no ēkām jauks nost pilnībā, otru pārbūvēs. Nezinu, kas notika kopš raidījuma filmēšanas laika, bet droši vien tas pats kas parasti. Grūta dzīve, vajag naudu, utt. Es jau saprotu.
Diemžēl projekta mājaslapā esošās 3D bildes liecina, ka te taps kaut kāds gigantisks stiklots monstrs.
Es vēl saprastu, ja abas novārtā atstātās ēkas restaurētu un sakārtotu pagalmus, bet acīm redzot tad nebūs tik daudz to dzīvokļu, lai varētu atpelnīt iegādes izmaksas.
Tā notiek.

Nav tā, ka es būtu viens no cilvēkiem, kam bomži, dzērāji, grafiti un brūkošas mājas ir “šarms” kuru jāsaglabā un es būtu pret t.s. Ģentrifikāciju, bet es saprotu arī to, ka patriekt nabadzīgākos cilvēkus un viņu mājas aizvietot ar dārgiem birojiem, moderniem luksusa dzīvokļiem un sojas lattes kafejnīcām nav pareizākais veids, kā attīstīt apkaimes.
Vienkārši žēl.